„Kārlis Zemdega. Un spēcīgs celšos...” - mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes veidotā grāmata, veltīta tēlniekam, vienam no izcilākajiem 20.gadsimta latviešu māksliniekiem Kārlim Zemdegam (1894–1963). Izdevumā ilustratīva Latvijas brīvības pieminekļu vēsture, izvilkumi no rakstiem, dienasgrāmatām, vēstulēm, tēlnieka audzēkņu atmiņām un recenzijām. Kultūras Rondo viesojas grāmatas autore Ingrīda Burāne un tēlnieka meita Māra Zemdega.

"Šis ir mans mūža darbs, un kā pret tādu arī attiecos, neraugoties uz to, ka šis ir laikam kāds 25. izdevums, ar kuru es esmu darbojusies jeb bijusi līdzautore," atzīst Ingrīda Burāne.

Kārļa Zemdega daiļradi Ingrīda Burāne ir pētījusi vairākus gadu desmitus, un jau 1974.gadā tapusi viņas pirmā intervija par mākslinieku ar viņa meitu - aktrisi Māru Zemdegu.

"Ja man tā ļoti īsi būtu jāpasaka, tad tas ir viens teikums - neierasti tīra, ētiski tīra personība savienojumā ar lielu talantu, kas, starp citu, notiek ļoti reti," par to, kas piesaistījis mākslinieka personībai un daiļradei, min Ingrīda Burāne.

Māra Zemdega atzīst, ka ir gandarīta, ka beidzot ir iznākusi grāmata par viņas tēti - Kārli Zemdegu.

"Divējas izjūtas - prieks un bažas. Prieks, ka Ingrīda Burāne ir tik augstas raudzes profesionāle - valoda, iedziļināšanās katrā sīkumā, spēja pateikt tieši tā, lai lai mēs saprastu tieši tā. Un bāžas, ka es varu to nepiedzīvot, jo grāmata dzima diezgan daudzus gadus," atklāj Māra Zemdega.

Māra Zemdega vērtē, ka grāmata ir skaudra un ētiska ārēji, un iekšēji bezgala dziļa.

"Es tajā grāmatā jūtu, ka tur tētis dzīvo, strādā, elpo un, lai arī īpaši mēs neesam pieminēti, bet es sajūtu arī mūs pārējos - mammīti, brāli, sevi pašu," bilst Māra Zemdega.

Izdevums ir ne tikai pirmais aptverošais pētījums par talantīgā latviešu tēlnieka personību un mūžu mākslā, bet arī ilustratīva Latvijas brīvības pieminekļu vēsture. Iepriekšējā gadsimta mākslas zinātne vairījās akcentēt tēlnieka nozīmi, jo pārāk būtisku vietu viņa atstātajā mantojumā un Latvijas kultūras kopainā ieņem Brīvības cīņām veltītie monumenti – Brīvības pieminekļa konkursa 3. prēmija (1930), Brīvības piemineklis Raunā (Koklētāja, 1931), piemineklis 1. pasaules karā kritušajiem (Džūkste, 1935), Brīvības piemineklis Rūjienā (Taurētājs, 1937), Brīvības cīņu piemineklis Talsos (Koklētājs, V.Titāna īstenots 1995/1996) pieminekļi Dobelē, Tukumā (1940) un vairāki citi darbi, kuri nepārprotami vēsta par nacionālajiem ideāliem un centieniem, mākslinieka stāju.