Rakstnieces Melānijas Vanagas daudzu gadu pētījums par Amatu un tās apvidus ļaudīm tagad apkopots izstādē „Upe Melānija” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Ar to iepazinusies Ruta Rikše. Raidījumā Kultūras Rondo uzklausām klausītāju iespaidus un vērtējumu par filmu „Melānijas hronika”, kura šobrīd ir visskatītākā filma Latvijā. Savu viedokli un iespaidus par filmu izsaka rakstniece Gundega Repše un režisors Valters Sīlis, kurš Nacionālā teātra aktieru zālē iestudēja izrādi „Veļupes krastā” pēc Melānijas Vanagas darbiem. 

 Sociālās atmiņas pētnieka Mārtiņa Kaprāna viedoklis par filmu "Melānijas hronika".

 

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sācies Melānijas Vanagas mēnesis. Tā ietvaros izveidota spēcīga, trīsdaļīga izstāde, kurā varam iepazīties ar Melānijas Vanagas dzīvi un darbiem pēc atgriešanās Latvijā no Sibīrijas izsūtījuma.

Izstāde „Upe Melānija” ir veltīta rakstniecei Melānijai Vanagai, pēc kuras atmiņu grāmatas “Veļupes krastā” motīviem tapusi Viestura Kairiša spēlfilma “Melānijas hronika”. Izstāde vēsta par M. Vanagas dzīvi pēc atgriešanās no izsūtījuma Sibīrijā. Izstādes vadmotīvs ir Amata – upe, tās apvidus un iedzīvotāji, kurus Melānija pētīja daudzus gadus. Apskatei eksponēti teju 100 rokrakstu sējumi, kuros Melānija rūpīgi fiksējusi laikmeta norises, atziņas, mūsu tautas likteņu stāstus, dabas un laika novērojumus un tādējādi kļuvusi par hronisti. Būs apskatāms arī 8,5 metru garš Vanagu dzimtas radu rakstu rullis.

Izstāde tapusi, sadarbojoties filmu studijai "Mistrus Media", Latvijas Nacionālajai Bibliotēkai ar Melānijas Vanagas muzeju Cēsu pusē un Melānijas radiniekiem. Izstādi var aplūkot līdz 8. decembrim.

Filmas "Melānijas hronika" starptautiskā pirmizrāde būs 21. novembrī Tallinas filmu festivālā.