LSM ziņās: Izstāde «Nenorunātās tikšanās». Mākslinieku Baharas Nūrizades un Antona Vidokles utopijas

Noslēdzam sarunu ciklu ar starptautiskās mākslas izstādes „Nenorunātās tikšanās” māksliniekiem. Ekspozīciju izstāžu zālē „Arsenāls” izveidojusi Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratoru komanda, un turpinājumā sarunu ar māksliniekiem Baharu Nūrizadi un Antonu Vidokli.

 

Bahara Nūrizade pēta loģistiku un ekonomiku no mākslas perspektīvas

Bahara Nūrizade ir irāņu māksliniece, rakstniece un kinematogrāfiste dzīvo un strādā Londonā. Viņas darbi izrādīti Tate Modern Mākslinieku kino programmā un Kustīgā attēla biennālē Ženēvā, kā arī citos starptautiskos mākslas notikumos. 

"Pēdējos pāris gadus es pētu jautājumus, kuri saistīti ar loģistiku un ekonomiku un daru to no mākslas perspektīvas. Cenšos atraisīt, iedzīvināt savu iztēli. Domāju par netradicionāliem ekonomikas modeļiem, pieejām, kuras ekonomikas vēsturē palikušas nomaļus un kuras neietilpst tajā ekonomikas naratīvā, kādu mēs pazīstam šodien un kuru pilnībā veido Volstrīta." skaidro Bahara Nūrizade.

Izstādē “Nenorunātās tikšanās” Nūrizade piedalās ar vienkanāla video “Pēc trūkuma”, kurš pērn veidots kā pasūtījuma darbs Ženēvas biennālei. Tā ir zinātniskās fantastikas videoeseja, kur izsekoti padomju kibernētiķu mēģinājumi izveidot pilnīgi automātisku plānveida ekonomiku. Šie centieni apņem 20. gadsimta 50.-80. gadus. 

Antona Vidokles uzmanības lokā krievu kosmisms

Antons Vidokle ir krievu izcelsmes mākslinieks, kurš šobrīd dzīvo un strādā Ņujorkā un Berlīnē. Viņa darbi eksponēti "Documenta 13" un 56. Venēcijas mākslas biennālē, kā arī Tate Modern galerijā un Pompidū centrā. 

Vidokles kinotriloģija “Nemirstību visiem”, kuru izstādē “Nenorunātās tikšanās” var vērot miniatūrā kinozālē, iekļauj dokumentālas un vienlaikus arī mākslas filmas, kuru vienojošā tēma ir krievu kosmisms. 

Tā ir filozofija, kurā Rietumu apgaismības mantojums tika savienots ar Austrumu filozofiju, bet krievu pareizticības tradīcijas – ar marksismu. Tas bija iedvesmas avots nozīmīgiem padomju domātājiem, līdz viņi krita par upuri Staļina represijām.

Kā norāda mākslinieks, kosmisms nav strikti definēts intelektuāls virziens, jo tajā fiksējamas vairākas iekšējas pretrunas. Drīzāk tā ir pieeja, kura vienoja daudzus 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma izcilākos prātus ne tikai Krievijā, bet arī citviet un atraisīja viņos futūristisku nākotnes iztēlojumu, kurā teju ikvienai problēmai bija iespējams īpatns un radošs risinājums. 

Antonam Vidoklem jautāju, kādiem priekšnoteikumiem pateicoties, kosmisms varēja noformēties un savu ideju izpausmēs būt tik ļoti daudzveidīgs.

Gan par šīm, gan citām utopijas un zinātniskās fantastikas idejām varat padomāt, līkumojot pa Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles „Arsenāls” kalnaino iekārtojumu. Izstāde būs skatāma līdz nākamā gada 23. februārim.