Pārsteidzoši dažāda un pretrunīga, un vienlaikus tikpat pārsteidzoši viengabalaina ir Osipa Mandelštama dzeja, kura šodien skan studijā, jo iedvesmojamies no „visvieglāk uzjautrināmās būtnes pasaulē” Mandelštama dzeju atdzejojis Einārs Pelšs un tagad tā izdota „samta sērijā” bilingvālajā dzejas grāmatā „Dzeja”. Kultūras Rondo studijā redaktors Jānis Elsbergs, bet ierakstā uzklausām Aleksandru Zapoļu (Semjonu Haņinu) un Ievu Paršu.

""Samta sērija" pati par sevi vēlas izdot pasaules labākos dzejniekus pasaules labākajos tulkojumos. Lai to gūtu ir vajadzīgi atdzejotāji. Brīnišķīgi, ka pēc pārdesmit gadu pauzes latviešu literatūrā ir atgriezies Einārs Pelšs, ārkārtīgi ražīgs un talantīgs krievu dzejas atdzejotājs, gan modernās, gan arī šajā gadījumā krievu sudraba laikmeta dzejas atdzejotājs," par krājuma tapšanu stāsta Jānis Elsbergs.

Elsbergs atzīst, ka Mandelštamu, ko uzskata ne tikai Krievijā par vienu no lielākajiem 20.gadsimta dzejniekiem, ir grūti tulkot.

"Einārs piepūta vaigus un ķērās klāt. Nu tas ir izdarīts," bilst Elsbergs.

Atdzejotājs Einārs Pelšs e-pasta vēstulē atzīst, ka Mandelštams pagrūts atdzejošanai, bet ir vēl smagāki gadījumi. Galvenais, kas paužams tautai – lai literāti parindeņus neuzdod par atdzejojumiem, kas pašlaik zeļ un plaukst.

Atdzejošanas māksla tinas miglas dūmos,
Uz lūpām pamirst vārds puspasacīts,
Un liekas - no atdzejotāja krēsla verlibra krūmos
Prom aizspurdz dzejas putns izbaidīts.

"Eināru "spīdzināju" apmēram pusgadu, līdz tikām līdz grāmatā publicētam tekstam. Kad lasīju maketa korektūru tikai latviski un pēc krietna laika pēc rediģēšanas, ar prieku lasīju to kā brīnišķīgu dzeju latviešu valodā," atklāj Elsbergs. "Varbūt daži dzejoļi ir smagnējāki, "aranžēt latviski" dabiski un raiti ir grūti. Arī krieviski viņu lasīt ir grūti, komplicēts autors arī krievu lasītājam."

Par Osipa Mandelštama poētikas attīstību un stila pārmaiņām stāsta dzejnieks un tulkotājs Semjons Haņins.

"Mandelštama poētika formējas krievu simbolisma ietvaros, kurš tobrīd bija ļoti ietekmīgs virziens. Bet brīnumainā kārtā, viņam ir ļoti savpatīga balss. Mandelštama attieksme pret valodas iespējām bija ekonomiska, viņš pats sev ļoti daudzējādā ziņā uzlika ierobežojumus un tas palīdzēja viņam izbēgt no galējībām, kuras bija raksturīgas simbolisma pārstāvjiem," norāda Haņins.

Osipa Mandelštama bilingvālo dzejas krājumu izdevis apgāds "Neputns".