LSM ziņās: Eksperti: Filma «Aukstais karš» ir gan mīlas stāsts, gan laikmeta portretējums

Kinoteātris “Splendid Palace” piedāvā noskatīties režisora Pāvela Pavļikovska filmu "Aukstais karš” („Cold War“), kas godalgota Kannu kinofestivālā par labāko režiju un saņēmusi vairākas Eiropas kino akadēmijas balvas. Filma izraisījusi ažiotāžu – prestiži kinofestivāli visā pasaulē sacenšas par tiesībām to demonstrēt. Šī mīlas balāde jau ierindota starp skaistākajām filmām kino vēsturē. “Aukstais karš” tiek pielīdzināts zelta klasikai, piemēram, „Kasablankai”.

Par režisoru Pāvelu Pavļikovsku, kura filma „Ida” godalgota ar ASV Kinoakadēmijas balvu, bet viņa pēdējo darbu „Aukstais karš” kritiķi jau nodēvējuši par kinematogrāfisko poēmu, kuru var ierindot blakus „Kasablankai”, saruna Kultūras Rondo. Stāsta kino speciālistes Zane Balčus un Zane Dzene.

Pēc kritiķu domām, šī ir kaismīga un dziļa filma par lielu mīlestību. Lieliski atainots dramatiskais vēstures posms, kurā Polija bija ieslēgta Staļina režīma ietekmes zonā. Cilvēkiem bija tikai divas iespējas – pakļauties jaunajai varai vai arī pretoties, apzinoties, ka viņus vajās represīvie dienesti.

“Mēdz teikt, ka ir filmas, kas ir jānoskatās katram sevi cienošam inteliģentam cilvēkam, tad šī filma "Aukstais karš" ir no šī plaukta, nevis tāpēc, lai stilotu pēc tam. Tāpēc, ka

"Aukstais karš" ir cilvēcīga filma, gan mīlas stāsts, gan laikmeta portretējums, kuram var atrast daudzus līdziniekus, gan izcelt šo vienu kā ļoti konkrētu un unikālu. Jautājums, kā šo filmu skatās,” atzīst Zane Dzene.

"Šī ir ļoti liriska, ļoti romantiska, ļoti skaista  filma. Arī vizuāli ļoti izteiksmīga," norāda Zane Balčus.

Balčus vērtē, ka arī Pavļikovska iepriekšējās filmas atspoguļo to, kā filmas varoņi izmēģina nonākt paši sev nezināmās teritorijās arī mīlestības dēļ, ko tas izdara ar viņu dzīvēm un kā viņi sajūtas dažādos apstākļos savu jūtu vadīti.

“Pavļikovskis pats teicis intervijās, ka viņš nav mācījies kino, viņam kino veidošana pašam ir arī veids, kā caur praksi atklāt dažādas lietas. Šī ir tāda ļoti intuitīva filma, un dod to, kas ir viena no kino piemītošām lietām, ka tā spēj radīt spēcīgas emocijas skatītājā. Man liekas, ka režisoram tas ir jāparedz. Man liekas, ka tur ir viņa intuīcija, gan arī viņa iepriekšējā pieredze,” uzskata Zane Balčus.

Tāpat viņa uzskata, ka Polijā veidotos stāstos un arī "Aukstajā karā" ir vēl papildus smeldze tādēļ, ka viņa paša ģimenē ir saknes filmas stāstam, jo viņš kopā ar māti emigrēja uz Lielbritāniju 70.gados, viņš no pusaudža gadiem ir uzaudzis Lielbritānijā. Uz to arī mudina "Aukstais karš" - vai palikt Austrumu blokā, vai mēģināt tikt uz Rietumiem.

“Principā universāls stāsts, kurā var ielikt jebko,” kritiski bilst Zane Dzene. “Šai filmai ļoti labi arī nostrādā PR, kas ir vienkārši poļu melnbalta filma, kuras režisors ir ļoti slavens un turklāt viņš ir ne tikai polis, bet dzīvo Lielbritānijā, kas vēl viens veiksmes stāsts. Ja cilvēks x Portugāles mazpilsētā uztaisītu filmu un viņam nebūtu iepriekšējās bagāžas, kāda ir Pavļikovskim, iespējams, tā filma vienkārši pazustu. Tikpat labi tāda filma varētu būt uzņemta Amerikā vai Meksikā.”

“Iespējams mūsu reģionā šī tēma ļoti rezonē, mēs arī bijām šajā blokā, arī mēs varam saskatīt ar daļu no savas pagātnes,” atzīst Zane Balčus.

Pavela Pavlikovska kinopoēma izceļas ar īpašu attēla kvalitāti un ir tuva 40. un 50. gadu klasiskajam Holivudas film noir virzienam. Eksperti pieļauj, ka „Aukstais karš” šogad varētu saņemt „Oskaru” ārzemju filmu kategorijā, bet kā spēcīgu konkurenti poļu režisora darbam min meksikāņu kinematogrāfista Alfonso Kuarona darbu "Roma", par kuru režisors tikko saņēmis "Zelta globusa" balvu kā labakais režisors.