Noslēdzam ciklu, kurā iepazīstinām ar Pētera Birkerta apjomīgo pētījumu “Latvju tautas dzīves gudrība”.

Kā 1936. gadā raksta pats pētnieks: “Ja jau senāk šī tautas gudrība varēja tautu vadīt viņas darba un dzīves gaitās, kāpēc tā gan tagad to nevarētu? Viņā taču izpaužas spēcīgas, veselīgas, skaidras un radoša prieka pilnas domas un atziņas par darbu un visām citām dzīves parādībām. Mūsu tautas gudrība ir tautas darba un dzīves evaņģēlijs.”

Pētera Birkerta ticība latviešu tautas mutvārdu mantojumam var izpelnīties gan apbrīnu, gan mudināt pārliecināties par sakāmvārdos, dainās un pasakās ietverto tēmu un problēmu daudzveidīgumu, piedevām ieraugot dažādas izpausmes, kā ikdienas norises ievirzīt pēc iespējas produktīvākā un ētiski augstvērtīgā plaknē. Nepiemirstot arī asprātību un atjautību. Birkerts raksta: “tautas ģēnijs ir augstāks par visiem atsevišķiem individuālģēnijiem. Tautas domu jūra ir tomēr jūra – ar visu plašumu un varenību. (..) Izrāsās, ka tauta ir pratusi dialektiski domāt pirms Hēgeļa un neatkarīgi no Grieķijas filozofiem. Kāpēc? Tāpēc, ka tauta ir pratusi dziļi ieskatīties reālā dzīvē un pareizi formulēt viņas rosības un norises.”

Lai pārspriestu Pētera Birkerta pētījuma savdabību, viņa darba idejiskās nostādnes un to sabalsojumu ar mūsdienām, uz sarunu aicinām monogrāfijas “Pēteris Birkerts. Es savus darbus laižu pasaulē” autori, psiholoģi Ināru Leikumu un Latvijas Universitātes emeritēto profesori, filozofi Skaidrīti Lasmani, kura jaunajam “Latvju tautas dzīves gudrības” izdevumam rakstījusi priekšvārdu.