Piederība nācijai - pētījumi izstādē "Savējie"

"Kas ir kritēriji, pēc kuriem mēs definējam savu un citu piederību nācijai? Kādu lomu tajos spēlē kolektīvā atmiņa?" – jautājumi, kurus savos darbos pētījuši izstādes "Savējie" mākslinieki.

Iejūtīga vide, kas atvērta līdzās pastāvēšanai un daudzbalsībai: tāds ir mākslinieku mērķis grupas izstādē 'Savējie", kura savu mājvietu radusi Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu galerijā "Pilot" Vāgnera ielā. Foto tehnikā, glezniecībā, videomākslā un keramikā skatītāju uzrunā jautājumi par to, kurā brīdī varam justies kā savējie, savā vidē un sabiedrībā. Cik viegli uz šiem jautājumiem rast atbildes?

Izstādes nosaukums "Savējie" apspēlē nacionālisma duālo dabu – selektīvi iekļaujošu un izslēdzošu. Kas ir kritēriji, pēc kuriem mēs definējam savu un citu piederību nācijai?

Grupas izstādē skatāmi trīs Latvijas Mākslas akadēmijas studentu jaunradītie darbi, kā arī jau esoši darbi – foto tehnikā, glezniecībā un keramikā no 20. un 21. gadsimta. Alises Hofmanes kūrējumā izstādē piedalās Annemarija Ščegoļeva, Arnis Balčus, Egija Damberga, Ieva Stalšene, izstādīti Džemmas Skulmes un Elvīras Pinnis darbi, kuros izteikti jūtama padomju estētikas patina, kurā autores interpretē piederības un identitātes apjomus ar tautiskuma un etnogrāfijas vizuālajiem kodiem.

Māksliniece Egija Damberga izstādē piedāvā divus veikumus: pirmais ir videodarbs, kurā gluži kā uz vientuļas planētas virsmas redzams kails sievietes ķermenis, kura kustības ir sporādiskas un itin kā tiecas pazust mālainās zemes izciļņos. Sievietes seju sedz gāzmaska.  

Šī performance videoformātā tverta mālu karjerā Lodē, un šādas tādas mālu paliekas bija redzamas arī pēc otrās uzstāšanās reizes nu jau Mākslas akadēmijas galerijā "Pilot".

Otrs Egijas darbs ir keramikas sērija ar Maskavas Vasaras olimpisko spēļu talismanu lācīti Mišu, kura atveidojumi ar katru nākamo figūru pakāpeniski deformējas, līdz saplok un izjūk pavisam. Šķiet, tāpat notiek ar daudzu cilvēku sentimentu, kurš mēdza pavadīt okupācijas laika vizuālos simbolus. Kaut kas, ko teju uztvērām par ‘savējo’, nu kļūst par ‘svešo’.

Turpretim improvizētā vēlēšanu kabīnē iespējams pāršķirstīt fotomākslinieka Arņa Balčus grāmatu "Nākotne pieder nākotnes cilvēkiem", kura iznāca aizvadītā gada beigās zīmīgā datumā: 18. novembrī. Tajā skatāmas 99 fotogrāfijas no dažādiem kolektīviem rituāliem – gājieniem, atceres pasākumiem, Dziesmu svētkiem, kā arī tautu meitu, policistu un protestu dalībnieku portreti, veidojot kritisku, sentimentālu un ironisku Latvijas sabiedrības portretu.

Ieva Stalšene savas mākslinieces gaitas sākusi vispirms kā scenogrāfe, šobrīd Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā apgūst glezniecību. Mākslā reflektē par dabiskā un pārdabiskā mijiedarbību, cilvēka saikni ar absolūto un pašam ar sevi. Vizuālajā valodā bieži rodamas atsauces uz BDSM un dažādām garīgajām praksēm. Te atgādināšu, ka ar saīsinājumu BDSM saprot seksuālu prakšu kopums, kas ietver erotisku varas apmaiņu ar asām sajūtu stimulācijām un dažādām lomu spēlēm. Ievas darbu sērija, kura skatāma izstādē "Savējie" ir, varētu teikt, sadalīts manifests – īsas, kodolīgas frāzes, kuras saklausītas ikdienas gaitās un iespiedušās atmiņas dziļākajos slāņos, piemēram: "Es tevi vairs nemīlu", "Es gribu nosprāgt no laimes", "Viņi jau strādāt negrib", "Tu neesi īsts mākslinieks" un tamlīdzīgi.

Iepazīšanās ar, jācer, "Savējiem" mākslas galerijā "Pilot" āgnera ielā, Rīgā - līdz 13.septembrim.