LSM ziņās: Ceļā pie Aleksandra Čaka: Dzejnieks un mīlestība

Jauns aizsākums – ierakstu sērija par Aleksandru Čaku, kuram 27. oktobrī atzīmēsim 120. dzimšanas dienu. Viņa atstātos nospiedumus latviešu kultūrā atklāsim visa gada garumā. Lai pieminētu izcilo pilsētas apdziedātāju, modernās dzejas pamatlicēju un prozas meistaru, sākam raidījumu ciklu „Ceļā pie Aleksandra Čaka”.

Atklāsim kādu spilgtu vai mazāk zināmu dzejnieka dzīves lappusi, dzejnieka sastaptos cilvēkus, kas viņu iespaidojuši, kas veidojis viņu kā personību, kā dzejnieku. No dažādiem skatu punktiem palūkosimies uz Aleksandra Čaka daiļradi. Šajā ceļā mums palīdzēs gan literatūrpētnieki, īpaši Aleksandra Čaka dzīves un daiļrades pētniece Antra Medne, gan aktieri, kuri kādā brīdī pietuvojušies dzejnieka daiļradei.

Bet sāksim ar mīlestību. 1.stāsts Aleksandrs Čaks un mīlestība

Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja direktore, arī Čaka dzīves un daiļrades pētniece Antra Medne rosina sākt ar mīlestību. Proti, par pirmo meiteni Aleksandra Čaka dzīvē, kura atstājusi nozīmīgas pēdas arī viņa radošajā dzīvē, un tā ir Leontīne Amālija Rundele. Viņa nāk no senas, slavenas Rundeļu dzimtas, no Piebalgas puses, viņas tēvs skolotājs, arī folkloras vācējs un pētnieks Jānis Rundelis.

Ar meiteni viņš iepazīstas vidusskolāskolā, kur iestājās, atgriezies pēc bēgļu gaitām pēc Pirmā pasaules kara. Ar Leontīnes palīdzību Aleksandrs pabeidz Rīgas II Valsts vidusskolu skolu Pārdaugavā un iestājas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Bet tur dzejnieks mācījās tikai vienu semestri.

Pēc tam viņš nokārto skolotāja eksāmenu un tiek nosūtīts darbā uz Cēsu apriņķa Drabešu bērnu internātskolu. Trīs gadi paiet Drabešos, un tie Aleksandram Čakam ir būtiski gadi, jo tieši tur Čaks tapa un veidojās par dzejnieku, uzsver Antra Medne. Bet ar Leontīni viņš sazinās ar vēstuļu starpniecību. Vēstulēs viņi viens otru sauc dažādos vārdos, Aleksandrs vēstulēs Leontīni uzrunā: Loņa, Loncīt, mīļā Lonču, Lončuk.

Artis Robežnieks savām muzikālajām kompozīcijām izvēlējies arī dzejoļus no Čaka agrīnajiem krājumiem. Tagad, sazvanot Dailes teātra aktieri Arti Robežnieku, uzzinu, kā saticies ar Čaka dzeju. Studiju laikā, mācoties Daugavpils kursā, kad skatuves runai bija jāsagatavo dzejas kompozīcija, pedagoģes Baibas Nollendorfas rosināts, izvēlējies Čaku.