Somu dzejniece Heli Lāksonena aizrāvusies ar Aleksandru Čaku

Čaks pirmoreiz skan somiski! Somu dzejniece Heli Lāksonena aizrāvusies ar Aleksandru Čaku un raksta viņam atbildes dzejoļus, kas drīzumā iznāks grāmatā “Paņēmi manu sirdi no plaukta”. Tāpēc Kultūras rondo Guntars Godiņš lasa Čaka “Iedomu spoguli” un Heli radīto dzeju, un rada pats savu valodu tiltu starp viņiem.

Trīsdesmit Aleksandra Čaka dzejoļi un tikpat somu autores Heli Lāksonenas atbildes dzejoļu pavisam drīz iznāks somu izdevniecības “Kynälä” (“Pildspalva”) grāmatā “Paņēmi manu sirdi no plaukta”. To papildinās arī audiogrāmata somu valodā, kur skaņa radītu emocijas. Tā ir skaņu ieraksta lejuplāde, lai lasītājs dzejoļus var arī noklausīties. Cik zināms, Aleksandra Čaka balss nav saglabājusies nākamo paaudžu ausīm, tāpēc projekta veidotāji aicina iztēloties mūsdienu somu dzejnieka Hari Hertella balsi kā Čaka balsi. Heli Lāksonenas dzejoļus ne pirmo reizi atdzejojis Guntars Godiņš.

Stāsts par Aleksandra Čaka dzejas nonākšanu somu dzejnieces Heli Lāksonenas uzmanības lokā ir sekojošs: Guntars Godiņš reiz palīdzēja tulkotājai Līvijai Vītolai atdzejot Čaka dzejoļus krājumam igauņu valodā “Mūžīgā Rīga”, un šo izdevumu Heli iegādājās Tartu Rātslaukuma grāmatu veikaliņā. Taču atvēra to tikai, atgriežoties savās lauku mājās Raunā, Somijā. Jau ar pirmajām rindām mūsu pilsētas apdziedātāja dzejoļi Heli ļoti iepatikās, un savā sajūsmā viņa dalījās arī velāk, ierodoties uz mēnesi garu rezidenci Ventspils Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā. Savukārt Ievas Lešinskas angļu valodā atdzejotā Čaka dzejoļu izlase autori noveda pie vēl jaunu dzejoļu atklāšanas.

Domājot par Aleksandra Čaka lirikas fenomenu, jautāju Guntaram, vai viņš piekristu novērojumam: Čaka dzejoļi bija skolas programmu saturā vairākām paaudzēm, tātad, šī dzeja bija kā atļautais logs uz modernismu pastiprinātas cenzūras un ideoloģisko spaidu apstākļos. Un Aleksandrs Čaks ar gadu atstarpi uzrunā jaunas un aizrautīgas sirdis arī mūsdienās, jau sākot no skolas sola.

Heli Lāksonenas dzejoļi ir sarakstīti viņas dzimtās apkaimes Ūsikaupunki somu valodas dialektā. Guntars tos atdzejo Vidzmes lībiskajā izloksnē, tāpēc lielākoties dzejnieces stāstījums ir caurstrāvots ar humoru un labsirdīgu nešpetnību, kuru paģēr arī valodas īpatnais skanējums iepretim literārajai latviešu valodai. Sevišķi to varējām pieredzēt pirmajā tikšanās reizē ar Heli tekstiem, kad tie mūsu lasītājus sveicināja no krājuma “Kad gos smei” jau pirms deviņiem gadiem. Taču Heli izteiksme var būt arī skaudra un dzeldīga, gluži tāpat kā viņas priekšgājējam Aleksandram Čakam.

Vēl viena radošā forma, kurā iedzīvināsies Čaka un Lāksonenas dzeja, būs vizuālā māksla – grāmatu papildinās plakāts ar Heli veidoto darbu kolāžu un mazāka formāta darbiņi. Un arī tas nebūs viss.

Jūnijā tiks uzsākta Heli Lāksonenas izstādes iekārtošana Čaka muzejā, savukārt jūlijā paredzēti jaunās grāmatas lasījumi lībiešu krastā Mazirbē un plašāks brauciens pa Latgali, iepazīstinot ar šo literāro dialogu Ludzas un Rēzeknes, kā arī citu pilsētu lasītājus.