Teātra trupa “Kvadrifrons” Rīgas cirkā iestudējusi muzikālu teātra izrādi “Zvēri ir nemierīgi”. Par meklējumu procesu kopā ar izrādes režisoru Mārtinu Mučleru un “Kvadrifrona” darbību starpdisciplinārā telpā Kultūras Rondo saruna ar dramaturgu Evartu Melnalksni un aktieri Āri Matesoviču.

Jauns vīrietis vēlā nakts stundā kādu gaida – varbūt mīļoto, bet sagaida nepazīstamas, melnā tērptas personas, kuras ierodas neaicinātas. Liekas, it kā gar durvīm kāds skrāpētos un censtos iekļūt iekšā. Tā sākas teātra trupas "Kvadrifrons" iestudētā izrāde "Zvēri ir nemierīgi", kas vēsta par notikumiem jauna komponista dzīvē brīdī, kad sava radikālā jaundarba dēļ viņš nonāk sadursmē ar valsts varu, saskaras ar nosodījumu un draudiem.

“Izrādes ideja ir mūzikas teātrī likt kopā daudzus dažādus slāņus, telpa kā vēstījums, mūzika – Šostakoviča stīgu kvarteti, kustība – buto deja, aktieris Āris. To visu kausēt kopā, veidot spēcīgu sajūtu, ko nozīmē gaidīt pēc šādas kritikas, ka kāds var atnākt pakaļ,” skaidro Evarts Melnalksnis.

Starptautiskā sadarbībā veidotā iestudējuma režisors ir vācietis Mārtins Mučlers (teātra grupa "Membra"). Tas veidots pēc biogrāfiskiem motīviem padomju komponista Dmitrija Šostakoviča dzīvē 20. gadsimta 30. gados, un tajā liela nozīme ir viņa vispersoniskākajai mūzikai – stīgu kvartetiem.

Galvenajā lomā ir "Kvadrifrona" aktieris Āris Matesovičs. Piedalās arī buto dejotājas Simona Orinska un Ieva Putniņa, kā arī stīgu kvartets ar mūziķiem Madaru Gaili, Līvu Plociņu-Janovu un Māru Botmani no "Sinfonieta Rīga" un Pēteri Trasunu no LNSO. Dramaturģijā liela nozīme ir arī bijušajam Rīgas cirka ziloņu stallim, kur arī notiek izrāde, – ar šo vēstures piesātināto telpu strādā scenogrāfe Anda Skrējāne un gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko.

Izrāde balstīta laikmeta liecību, dzīvesstāstu, literatūras un Šostakoviča mūzikas izpētē. Par viņa operu Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta 1936. gadā avīzē Pravda parādījās "recenzija", kuras virsraksts citēja autoritārās padomju valsts vadoņa Staļina teikto: "Juceklis mūzikas vietā." Šī publikācija iezīmēja padomju varas radītu lūzumu starp revolucionāriem, radoši brīviem avangarda meklējumiem un mākslai uzspiestu stagnāciju. Izrāde Zvēri ir nemierīgi atklāj, ko nozīmē būt jaunam un radošam politiski sarežģītā laikmetā, ko nozīmē atrasties garīgajā ieslodzījumā. Tā vēsta par jaunu mākslinieku, kurš nonāk sadursmē ar sava laika sabiedrību, politiku un ideoloģiju.