Laikmetīgās mākslas centrā „kim?” šobrīd aplūkojamas veselas trīs izstādes: Amandas Ziemeles „Kvantu matu implanti”, Santas Frances „Safeporting” un mākslas centra rīkotā konkursa „Kim? Open Call 2019” uzvarētāju – Lauras Brokānes un Vikas Ekstas vadītās pētniecības grupas – veikums „Eižena Berga dzeja un darbi”.

Mākslinieci Amandu Ziemeli iedvesmojusi fiziķa Nikodema Poplavska hipotēze, ka mēs jau šobrīd atrodamies melnajā caurumā. Viņš piedāvā versiju, ka mūsu Visums ir melnā cauruma interjers citam lielākam Visumam, turklāt atsevišķās situācijās tas varētu tikt izmantots arī kā durvis, kas savienotu telpas iekšieni ar ārieni. 

Viņas izstādē „Kvantu matu implanti”, kura vienlaikus ar divām citām ekspozīcijām šobrīd ir apskatāma laikmetīgās mākslas centrā „kim?”, ar glezniecības un formveides palīdzību tiek iezīmētas neskaidrību risināšanas iespējas, domājot par savstarpēju informācijas nodošanu kvantu un ķermeņu saziņas līmenī.

Cita izstāde mākslas centra „kim?” telpās – Santas Frances piedāvājums ar nosaukumu „Safeporting”. Māksliniece lielākoties darbojas ar 3D programmatūrām un to pielietojumu tīmekļa kolāžu, video, animētu gif attēlu un digitālo ilustrāciju veidošanā. 

Viss iepriekšminētais arī veido izstādes priekšmetisko kopumu, savukārt tā galvenais vēstījums – mūsdienu pasaules vienkāršotība un dažādi tehnoloģiju piedāvātie atvieglojumi, kuri spēj aizklāt realitāti un piedāvāt savu versiju par to.

Visbeidzot, trešā izstāde: Lauras Brokānes un Vikas Ekstas vadītās pētniecības grupas veidotā ekspozīcija „Eižena Berga dzeja un darbi” ir teju vai detektīvstāsta cienīgs gadījums.

2017. gada martā tīmekļa žurnāla Punctum redakcija, kura tobrīd bija nopublicējusi krievu sudraba laikmeta dzejnieka Mihaila Kuzmina atdzejojumus, saņēma e-pasta vēstuli no Krievijas. Rakstīja Kuzmina biogrāfijas un daiļrades pētniece Marina Kameņecka saistībā ar kādu Kuzmina vēstuli, adresētu Eiženam Bergam Rīgā, 1920. gadā.

Viņa interesējās par to, kas ir noslēpumainais latvietis, kuru, iespējams, savās dienasgrāmatās kā „švītīgo ākstu”, „ārišķīgo daudzrakstītāju” un „pakaļdarinātāju” pieminējis Kuzmina partneris, dzejnieks Jurijs Jurkuns.

Vēstule devusi pēdas uz kādu īres namu Rīgā, kurā ar Berga dzimtu nesaistīta īrniece bija pieglabājusi, viņas vārdiem runājot, „antīko mantojumu”. Tajā atradās vairākas liecības par pārsteidzoši daudzpusīgu dzejnieku no Rīgas, kurš gan saistījies ar aktīvi interesējies par rietumu avangarda kustībām, īpaši dadaismu. Tomēr vēl arvien par Eiženu Bergu ir zināms pārāk maz, tāpat kā par viņa dzīves pēdējiem gadiem, kuri saistīti ar emigrāciju Itālijā.