Upītes ciems Ziemeļlatgalē - savas pasaules centrs. Sākam ciklu “No paaudzes paaudzē”

„Ozolu iestādot, ozols vispirms sadzen garu sakni un tad var spēcīgi augt, Ontons iestādīja ozolu, kurš labi saknes sadzina, mēs tagad tos zarus un zīles audzējam,” tā sava tēva Antona Slišāna atstāto mantojumu raksturo viņa dēls Andris Slišāns. Ar stāstu par Upītes kultūrtelpu un tās kopējiem Kultūras rondo aizsāk jaunu ierakstu sēriju “No paaudzes paaudzē”.

Upīte ir pazīstama ar Ziemeļlatgalei raksturīgā folkloras mantojuma glabāšanu un popularizēšanu. To mērķtiecīgi darīja dzejnieks un novadpētnieks Ontons Slišāns, kura iesākto darbu turpina viņa bērni un mazbērni. Jāteic, Upīte, lai arī ir neliels Ziemeļlatgales ciems, šobrīd nu jau Balvu novadā, tomēr ar savu aktīvo darbību ir pamanāms visā Latvijā. Upītes kultūrtelpa 2018.gadā tika iekļauta arī Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Nemateriālās kultūras mantojuma centrs "Upīte" zem viena jumta apvieno Upītes Tautas namu, bibliotēku un Kultūrvēstures muzeju. Andris Slišāns ir šī centra direktors, kurš dzīvo turpat blakus. Andris un viņa sieva Ligita sagaida un iepazīstina ar Upīti un tās kultūrtelpu. Vispirms dodamies pie skolas, vietā, kur tik tikko aizvadīts dzejas un mūzikas festivāls „Upītes Uobeļduorzs”, tur jau otro gadu brīvā dabā izveidota īpaša vieta, kur svinēt svētkus. Piemēram, pērn to veidoja siena ruļļi, šogad zelta spoguļi, kas izvietoti aplī. Spoguļi tāpēc, lai redzētu, kas ir tie īstie cilvēki, kas veido Upītes kultūrtelpu, tā katram ieraugot pašam sevi.

„Upītes Uobeļduorza” idejas autors ir literāts, novadpētnieks Antons Slišāns (Ontons Slišāns), kurš savulaik iedomājās izveidot savdabīgu Dzejas dienām veltītu festivālu, lai popularizētu un saglabātu latgaliešu valodu, festivāla organizēšanu turpina viņa dēls Andris Slišāns ar ģimeni, šogad festivālam notiekot jau divdesmito reizi. Festivālam ir gan sava himna, gan arī savs ābeļdārzs.

Upītē viss notiek latgaliski gan savstarpējās ikdienas sarunas, gan organizētie pasākumi. Kultūrtepas bagātība ir latgaliešu valodas Ziemeļlatgales Šķilbēnu puses izloksne. Pamatīgs pamats, uz kura šobrīd atsperties Upītes folkloras kopai, ir Ontona Slišāna veiktie ieraksti ar vietējiem muzikantiem un dziedātājiem.

Folkloras kopa „Upīte” ir ierakstījusi četrus albumus. Pirmais albums klajā nāca 2015.gadā „"Vysi ļauds breinovuos”, kurā bija dzirdama Ziemeļlatgales tradicionālā dziedāšana pusbalsī. Otrais albums „Dzīduot muoku, doncuot muoku” iznāca 2016.gadā, tas bija dubultdisks ar dziesmām un Ziemeļlatgales rotaļu un danču pamācībām. Dažus gadus vēlāk albums „Ryugts”, ar apkopotām dziesmām par mīlestību, cerību un kāzu laiku. Ceturtais albums ir Ziemeļlatgales vīru dziesmas „Padzīdami i ..” Ir izveidoti arī vairāki dziesmu videoklipi.