Funkcionālā dizaina maģistrantūras studijas, kuras piedāvā Latvijas Mākslas akadēmija, fokusējas uz nemateriālo dizainu, apgūstot pamatprincipus sociālajā, komunikācijas, informācijas, pieredzes un pakalpojumu sfērā. Tātad, strādājot ne tikai pie taustāmās un vizuālās dizaina daļas, bet arī stratēģiski plānojot un virzot tādas iniciatīvas, kas uzlabotu un atvieglotu lietotāja dzīves kvalitāti. Tostarp, domājot par tiem cilvēkiem mūsu sabiedrībā, kuriem ir gan funkcionāli, gan intelektuālās attīstības traucējumi.

Saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļas studenti Ievu Rosni un profesoru Holgeru Eleru.

Ievas Rosnes maģistra darbs Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozarē tiek realizēts sadarbībā ar apvienību „Apeirons”, konsultējoties ar Sociālās uzņēmējdarbība fondu. Darba mērķis: radīt centralizētu darba telpu, kura būtu piemērota cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējiem. Iecerēts, ka dažādi uzņēmēji, kuri vēlētos savā ražotnē iesaistīt šādus cilvēkus, piedāvātu konkrētus paveicamos darbus, kuri tiktu veikti tieši šajā centrā, speciāli pielāgotā vidē, kas ir vitāli svarīgs priekšnoteikums sekmīgam radošam darbam –kopumā ņemot, pilnīgi ikvienam cilvēkam.

Ievas Rosnes pasniedzējam, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoram un dizainerim Holgeram Eleram jautāju, cik būtiska šajā kontekstā ir dizaina domāšana ne tikai kā konkrētas vides un pakalpojumu ražošanas dzinulim, bet arī kā attieksmes un empātijas veidotājai attiecībā pret visdažādākajām sociālajām grupām?

Ieva Rosne piemin redzēto pieredzes apmaiņas braucienā uz Vāciju, kurā viņa iepazina dažādus sociālās labklājības un izaugsmes cetrus, kuros tiek nodarbināti cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Viņa atzīst, ka šajā ziņā līmenis ir ļoti augsts, gan valstiskajā, gan pašvaldību atbalsta programmu ziņā. Kā Ieva vērtē situāciju Latvijā – vai esam spēruši kaut nedaudz vajadzīgos soļus uz priekšu šādu cilvēku nodarbinātības veicināšanā?

Holgers Elers uzsver makslimāli daudzveidīgas sabiedrības iekļaujoša dizaina pētniecības aktualitāti Latvijas Mākslas akadēmijas pētniecībā.

Ieva Rosne cer, ka savā maģistra darba izstrādē izdosies atrast atsaucīgu pašvaldību, kura varētu palīdzēt ar telpu atvēlēšanu ieplānotajam darba centram. Uzņēmēju interese ir neliela, taču arvien parādās jauni apliecinājumi iesaistīties šajā projektā – ja darba uzdevumu apjoms palielināsies, šāds centrs varētu palikt par konstantu darba vidi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ne tikai epizodisks piemērs par kvalitatīvu, jēgpilnu un iekļaujošu sociālo praksi