Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursā par pērn nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem kopumā izvērtēti 49 pieteikumi, no kuriem 10 atzīti par labākajiem. Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš iezīmē, ka patlaban pētniecība straujāk attīstās tādās jomās kā digitalizācija, robotizācija, mākslīgais intelekts, bioloģisko procesu izzināšana un slimību apkarošana, viedā un zaļā enerģētika, kā arī pārtikas tehnoloģijas. Kalviņš aizvadīto gadu pētniecībā sauc par pārsteidzoši ražīgu, neraugoties uz ilgstošu zinātnes finansējuma trūkumu:

"Finansējuma trūkuma apstākļos ir ļoti grūti strādāt tādā līmenī, kādā to dara mūsu kolēģi ārvalstīs, jo joprojām jau zinātnes un augstākās izglītības finansējums atstāj iespaidu uz to, ko mēs varam atļauties darīt, īpaši tas attiecas uz pielietojamajām zinātnēm, STEM nozarēm, kuras patiesībā izšķir valsts ekonomisko un tehnoloģisko attīstību.

Ja mēs runājam par zinātni kā tādu, tad zinātnieka mērķis nav radīt kaut ko konkrētu, bet viņš pēta dabas likumsakarības un ģenerē jaunas zināšanas par to, kas mums apkārt ir, bet, ja mēs šīs zināšanas neizmantosim savas valsts attīstībā, tad mums draud arvien straujāka atpalicība.

Ja valsts šo pietiekošā mērā neatbalsta, tad, protams, šie sasniegumi aiziet citu valstu attīstībai, bet mums paliek tikai izglītoti cilvēki."

Zinātņu akadēmijas izcelto pētījumu vidū ir RTU elektronikas un telekomunikāciju zinātņu doktora Oskara Ozoliņa vadītās pētnieku grupas radītais risinājums rekordaugsta ātruma datu pārraidei. Par silīcija fotonikas optiskā modulatora tehnoloģiju stāsta Ozoliņš.

"Mums ir izdevies pārraidīt divu līmeņu signālus, kas ir teiksim vieninieks un nullīte, ar lielāko ātrumu pasaulē ar šo konkrēto modulatoru. Tie ir 170 Gbit/s. Šī ir diezgan ātra datu pārraide, protams, šis nav absolūtais rekords, jo ir arī citas konkurējošas tehnoloģijas, bet te es gribu uzsvērt, ka šo tehnoloģiju ir iespējams izveidot ļoti mazu un energoefektīvu salīdzinot ar konkurējošām tehnoloģijām. Un, ja šādas iekārtas jāražo lielos apjomos, tas dod lielas priekšrocības."

Latvijā radīto ātrākas datu pārraides tehnoloģiju var izmantot datu centros, tādējādi samazinot iekšējo enerģijas patēriņu, tāpat šis risinājums pielietojams mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstībā. Pētnieki projektu noslēdza ar patenta pieteikumu un patlaban noritot sarunas ar industriju Latvijā un ārzemēs – ASV, Ķīnā.

Ozoliņš vērtē, ka tieši mikroshēmu jomā sadarbība starp industriju un pētniecību patlaban notiek, taču zinātnieks norāda, ka jāattīsta kompetences centru atbalsts, lai zinātnes pārnese Latvijā būtu efektīvāka, vienlaikus pētnieks uzskata - lai uzņēmumiem atrastos nauda inovācijām, arī zinātnes nozarē ir jārada vairāk labas idejas.

"Ir jāatrod vienotas intereses, lai tas "stiepiens"’ no abām pusēm nav pārāk liels. Ir jāveido labas savstarpējas attiecības, ko es esmu līdz šim darījis arī ar starptautiskiem partneriem un pamazām to mēģinu darīt arī Latvijā.

Diezgan pamatīgs darbs ir jāiegulda, lai šī lieta ietu uz priekšu un, jā, ne vienmēr izdodas, bet es esmu optimisma pilns un domāju, ka to ir iespējams uzlabot, jo viena lieta ir sasniegt pasaules rekordu un iedvesmot jauniešus pievērsties tehniskajām zinātnēm, bet otra lieta, ka mums ir arī svarīgi parādīt sevi starptautisko partneru acīs, ka mēs spējam lietas izdarīt kvalitatīvi un tur veidojas apakšā arī noteiktas biznesa idejas.

Starp gada zinātnes sasniegumiem ik gadu atrodami arī humanitārās jomas pētījumi. Šogad to vidū Latvijas Universitātes tiesību zinātņu doktores Irēnas Barkānes monogrāfija par mākslīgā intelekta regulējuma un cilvēktiesību jautājumiem.

"Šobrīd vājais posms ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā ir tas, ka vēl nav juridiski saistošs mākslīgā intelekta tiesiskais regulējums, lai gan mēs nedzīvojam arī tiesiskā vakuumā, jo šīs mākslīgā intelekta sistēmas jau šobrīd regulē šis spēkā esošais regulējums – cilvēktiesības, datu aizsardzības regulējums un tā tālāk," stāsta zinātniece.

"Tomēr tas nav pietiekams un nerisina arī sarežģītus problēmjautājumus un izaicinājumus, ko šīs tehnoloģijas rada. Pērn ažiotāžu visā pasaulē izraisīja šīs vispārīgās nozīmes mākslīgā intelekta sistēmas ChatGPT, kas skaidri parādīja, ka tas rada daudzus politiskus un juridiskus jautājumus par datu aizsardzību, privātumu, intelektuālā īpašuma tiesībām, atbildību, kā arī bažas par tā izmantošanu, lai izplatītu dezinformāciju."

Arī šajā pētniecībā nepieciešama pārnese, tiesa ne uz industriju, bet politikas plānošanā, piemēram, nacionālā līmenī piemērojot jaunizstrādāto Eiropas Savienības mākslīgā intelekta aktu. Taču arī šajā zinātnes jomā trūkst valsts atbalsta.

Savukārt Latvijas Organiskās sintēzes institūta darbā izcelts ķīmijas doktora Raivja Žalubovska vadītās pētnieku grupas darbs pie jauna zāļvielu konstruēšanas principa. Akadēmiskajā pētījumā pierādītais risinājums paver plašu lauku tālākiem pētījumiem arī pretvēža zāļu izveidē.

"Katrai zāļvielai ir savs noteikts mērķis, kas ir vai nu kaut kāds noteikts enzīms vai receptors, proti, tas ir kaut kas, kas veic ļoti svarīgu funkciju kādā noteiktā vietā. Teiksmi vēža šunai ir noteikti enzīmi, kas ir būtiski tās šūnas izdzīvošanai un, ja mēs nomācam tā enzīma darbību, tad tā vēža šūna vairs īsti labi nejūtas un iet bojā. Šī pētījuma princips ir balstīts tajā, ka zāļvielu pati molekula, ja mēs iedomājamies šo pašu mazāko daļiņu, ka tā spēj pašpielāgoties, jo parasti teju visās zālēs tā molekula ir nekustīga. Mūsu princips ir tāds, ka šī zaļviela nokļūst konkrētā vietā un to savu formu viņa iegūst tikai tajā galamērķī, kur viņai tajā organismā ir jāsasaistās," skaidro pētnieks.

Organiskās sintēzes institūtam jau ir liela pieredze savu pētījumu komercializēšanā. Tiesa farmācijas jomā sadarbība vairāk notiek ar ārzemju kompānijām un gausāk ar industriju Latvijā. Žalubovskis norāda, ka pētījumā svarīgs ir augsts tehniskās gatavības līmenis, lai to komercializētu.

Latvijas darba devēju konfederācijas vadītājs, uzņēmējs Andris Bite secina, ka ražotāji, kas nav augsto tehnoloģiju attīstītāji Latvijā patlaban ar pētniekiem sadarbojas ļoti maz.

Praktiskas vajadzības uzņēmumi nerisina ar vietējās zinātnes palīdzību, jo tas ir pārāk dārgi.

"Mums zinātne taču nav tikai augstās tehnoloģijas, zinātne ir arī pārtikas ražošanas vai lauksaimniecības sadaļa utt. Droši vien nozares arī atšķiras viena no otras, bet manā ilggadīgajā praksē pārtikas ražošanā, mēs joprojām dzīvojam katrs dzīvojam savu dzīvi un ar zinātni neesam saistīti un tas rezultāts, manuprāt, ir ka zinātne mūždien bļauj, ka vajag vairāk naudas un uzņēmējdarbība saka, ka kāpēc dot naudu, ja nav nekāda labuma tautsaimniecībai. Un šajā aplī mēs vidēji visi dzīvojam.

Šī sistēma ir sabojāta, jo, no vienas puses, iespējams, tā pamata budžetā ir nepietiekama, tāpēc zinātniekiem jāstaigā pa pasauli un jāvāc dažādi fondi un programmas, bet tas ir neizmantots potenciāls.

Šī sistēma ir jālauž un jāpadara vienu no otras un no rezultātiem atkarīgāku. Taču nekad jau mēs neesam nosēdušies pie viena galda, ir jābūt kādam iniciatoram," - tā Bite.

Ivars Kalviņš gan bilst, ka jau ilgstoši eksistē Latvijas pētniecības un inovāciju stratēģijas padome, kura pakļauta ministru prezidentam un tās tiešais mērķis ir pulcināt zinātniekus, ražotājus un dažādu ministriju ierēdņus, lai apspriestu inovāciju vajadzības tautsaimniecībai, taču šīs sēdes ir retas un neefektīvas.

Pērn Izglītības ministrijas zinātnes budžeta programmā tika atvēlēti ap 75 miljoni eiro, bet šajā gadā plānots atvēlēt 89 miljonus eiro, kas saglabājas zem 1 % no iekšzemes kopprodukta.