LSM ziņās: Cik tālu drīkstam iet un meklēt. Saruna ar izrādes «Krēsls» veidotājiem

Kā ilgstoša izolācija un vientulība iedarbojas uz cilvēku – par to stāstā "Krēsls" savu versiju savulaik izteicis Aleksandrs Čaks. Jau kopš studiju laikiem šis savdabīgais stāsts saistījis režisoru Andreju Jarovoju. Studiju laikā viņš iestudējis vienu fragmentu no tā, bet tagad atgriezies pie visa stāsta kopumā, lai to parādītu uz Ģertrūdes ielas teātra skatuves.

Tā kā Čaka stāstā līdzās cilvēku tēliem ļoti svarīga ir priekšmetiskā pasaule, tad arī izrādē izmantots ļoti plašs visdažādāko priekšmetu klāsts, ko aktieri galvenokārt izmanto izrādes skaņu partitūras radīšanai. Izrāde nav veidota kā ieraksts, bet tiks spēlēta, fimēta un montēta reālajā laikā. Tās pirmizrāde tiešsaistē notiks šo piektdien.

Aleksandra Čaka stāsta galvenais varonis ir Juris Gulēns. Pēc profesijas valsts departamenta radiotelegrāfists. Ik pa laikam viņam ir jāstrādā Vientuļās salas postenī, kas nozīmē veselu mēnesi dzīvot pilnīgi vienam uz salas, toties par to maksā dubultā.

Kad kļūst par grūtu, Juris domā par savu iemīļoto Zentu. Bet vienā, visai baisā naktī, notiek kas ļoti neparasts – Juri sāk uzrunāt priekšmeti un drīz vien viņš iemācās to valodu un sarunājas ar tiem. Šī izklaide vienā brīdī viņam kļūst liktenīga.