Arhitekts Artūrs Lapiņš savā pētījumā analizē pilsdrupas visplašākajā kontekstā

Latvijā ļoti interesants kultūrvēsturiskais mantojums ir viduslaiku pilsdrupas, taču tās mūsu kopējā kultūras apritē parādās nepelnīti maz – uzskata arhitekts Artūrs Lapiņš. Viņš pats kā restaurācijas arhitekts ar pilsdrupām strādā gandrīz 20 gadu, un nu savu uzkrāto pieredzi apkopojis disertācijā, ko tikko aizstāvējis, iegūstot mākslas zinātņu doktora grādu Mākslas akadēmijā.

Savā pētījumā viņš pilsdrupas analizē visplašākajā kontekstā un sniedz arī priekšlikumus, kā šo unikālo mantojumu interpretēt un attīstīt nākotnē. Kā vizuālais materiāls disertāciju papildina arī Artūra Lapiņa grāmata ''Drupu ainavas. Viduslaiku pilsdrupas Latvijas kultūrvidē'', kas varētu būt saistoša ikvienam kultūrvēstures interesentam.

Latvijā ir 54 vācu viduslaiku pilsdrupas, kas ir ievērojams skaits. Un tās ir vecākās mūra ēkas Latvijā, kas saglabājušās līdz mūsdienām.

Arhitektam Artūram Lapiņam ir gandrīz 20 gadu pieredze, strādājot kā pilsdrupu restauratoram, un pirms pieciem gadiem viņš sāka mākslas zinātnes studijas Mākslas akadēmijā – ar mērķi izveidot visaptverošu pētījumu par pilsdrupu vietu Latvijas kultūrvidē.

Nu tas īstenojies – marta vidū viņš aizstāvēja savu doktora disertāciju. To papildina arī vizuālais materiāls – grāmata "Drupu ainavas", kurā autors izlases kārtībā apkopojis 20 objektus un kas var kalpot kā ceļvedis pilsdrupu iepazīšanai.

Grāmatas pamatu veido autora uzņemtie fotoattēli, ko papildina nelieli objektu apraksti. Atsevišķi objekti redzami arī aerofotogrāfijās, kas savietotas ar vēsturiskajiem plāniem, ļaujot bijušo būvju fragmentus uztvert plašākā kontekstā.

Grāmata sākas ar tā sauktajām "lielajām" pilsdrupām , kam ir vislabākā saglabātības pakāpe un kurās notiek aktīva darbība, un noslēdzas ar maz zināmajām un grūti pieejamajām.

Artūra Lapiņa pētījuma mērķis arī ir ne tikai atspoguļot pilsdrupu vēsturi un situāciju šobrīd, bet rosināt to aktīvāku iekļaušanu mūsu kultūrvidē un piešķirt tām jaunu dzīvību.

Jau šobrīd mums ir ļoti labi piemēri Cēsīs, Turaidā un Siguldā, kur pilsdrupas dzīvo ļoti aktīvu un mūsdienīgu dzīvi, ļoti priecējošs ir Valmieras piemērs, kur pilsdrupās top Valmieras kultūrvides centrs, nākotnes plānus ar pilsdrupām saista arī, piemēram, Ludzā, kur jau izstrādāts attīstības mets, un Rēzeknē.

Artūra Lapiņa promocijas darba zinātniskais vadītājs, profesors Ojārs Spārītis pētījumu vērtē kā pirmreizēju ar to, ka tas pievērš uzmanību maz aktualizētai tēmai un uz pilsdrupām paraugās kā uz kultūrainavas elementu, kas var dot arī ekonomisku pienesumu.

Ja doktora disertācija ir akadēmisks pētījums vairāk nozares profesionāļiem, tad to pavadošā grāmata ''Drupu ainavas. Viduslaiku pilsdrupas Latvijas kultūrvidē'', kurā apkopota interesantāko pilsdrupu izlase, būs saistoša ikvienam kultūrvēstures interesentam.