ASV vadība ir nedaudz piekāpusies Eiropas Savienībai jautājumā par subsīdijām elektrisko automobiļu iegādei. Pagājušajā nedēļā Vašingtona paziņoja, ka daļa jauno subsīdiju attieksies ne tikai uz vietējiem, bet arī uz ārzemēs ražotajiem elektriskajiem automobiļiem. Kā zināms, jaunās amerikāņu zaļās investīcijas izsauca bažas Eiropā par rūpniecības un ieguldījumu aizplūšanu.

ASV Finanšu ministrija pagājušā gada nogalē paziņoja, ka jaunās zaļās subsīdijas jeb nodokļu atlaides varēs attiecināt arī uz ārzemēs ražotajiem komerciālajiem elektriskajiem automobiļiem. Tie ir gan mikroautobusi, gan kravas automašīnas, gan arī uzņēmumiem piederošās vieglās automašīnas. Šīs subsīdijas ir daļa no 369 miljardus ASV dolāru lielā Inflācijas samazināšanas akta.

Eiropas Komisija to nodēvēja par abpusēju izdevīgu risinājumu un labas sadarbības piemēru, jo šādi amerikāņi varēs izmantot Eiropā ražotās elektriskās automašīnas ar uzņēmumu līzinga starpniecību. Tomēr Vašingtonas paziņojums nerisina visas aktuālās tirdzniecības domstarpības starp ASV un Eiropu. Galvenās problēmas decembra vidū Eiropas Parlamenta plenārsēdē iezīmēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere.

Lielākais strīds joprojām ir par viegliem elektriskiem automobiļiem. Šajā jautājumā ASV Finanšu ministrija gala lēmumu plāno pieņemt martā. Brisele vēlas, lai uz Eiropas ražotājiem tiktu attiecināti tādi paši izņēmumi kā uz Kanādu un Meksiku, ar ko ASV ir noslēgts brīvās tirdzniecības līgums.

Turpretī daudzi ASV senatori saka, ka likums tika apzināti rakstīts ar mērķi veicināt zaļo tehnoloģiju ražošanu Amerikā. Tādēļ viņi domā, ka nevajag pieļaut nekādus izņēmumus nedz Eiropai, nedz Japānai vai Dienvidkorejai.

Apzinoties, ka vienoties ar amerikāņiem par visiem jautājumiem nebūs iespējams, Eiropā jau skan aicinājumi vienkāršot valsts atbalsta sniegšanu mūsu uzņēmumiem. Tas ļautu viņiem konkurēt ar amerikāņiem un arī ķīniešiem uz līdzīgiem nosacījumiem.

Francijas prezidents Emanuels Makrons uzskata, ka gan Vašingtona, gan Pekina, visticamāk, pārkāpj Pasaules Tirdzniecības Organizācijas noteikumus. Turpretī Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas vadītājs, vācietis, Bernds Lange uzskata, ka no PTO noteikumiem vēl nevajadzētu atteikties.

Parīze un Berlīne nesen nāca klajā ar kopīgu ierosinājumu par valsts atbalsta noteikumu pārskatīšanu Eiropā, lai veicinātu zaļo tehnoloģiju attīstību. Tagad diskusijas par to turpinās Briselē. Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis saka, ka atbildei ir jābūt precīzi izsvērtai.

Dāsnās ASV zaļās subsīdijas nav vienīgais iemesls, kādēļ Eiropā valda satraukums par ražotāju „noasiņošanu”. Bažas rada arī tas, ka pie mums elektrība ir dārgāka nekā Amerikā. Šie abi faktori pašlaik rada ievērojamu spiedienu uz lēmumu pieņēmējiem.