Barikāžu stāsti: milicis Ervīns Zaļais un lode brāļa apģērbā

Šajās dienās mēs atskatāmies uz 1991. gada barikādēm, kurās 50 tūkstoši cilvēku vairāk nekā nedēļu brīvprātīgi sargāja stratēģiski svarīgākos atjaunotās Latvijas objektus. Un šī diena – 20.janvāris – pirms 30 gadiem kļuva par barikāžu traģiskāko brīdi. Iekšlietu ministrijas apšaudē dzīvību zaudēja pieci cilvēki, bet citi guva ievainojumus. Viņu vidū – arī vairāki no astoņiem Bauskas miličiem, kas tovakar sargāja Iekšlietu ministriju.

Šorīt stāsts par kādu īpašu priekšmetu – saplacinātu automāta lodi, kura trīsdesmit gadu glabājusies tā cilvēka mājās, kura virzienā tā tovakar tika raidīta. Šo lodi brāļa, Bauskas miliča un šodien Barikāžu muzeja vadītāja Renāra Zaļā apģērbā atrada viņa jaunākais brālis Ervīns.

“Es esmu Ervīns Zaļais, pirms 30 gadiem man bija 31 gads. Es tajā laikā strādāju Rīgas rajona milicijas nodaļā, tad vēl bija milicija,” iepazīstina Ervīns Zaļais.

Ervīns barikādēs piedalījās kā kārtības nodrošinātājs. Svētdienas, 20.janvāra vakarā saņēma izsaukumu, ka jāierodas darbā.

“Milicijas darbiniekus – mobilo telefonu tolaik nebija – ar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas palīdzību izsauca uz darbu. Pirms gulētiešanas ieslēdzu televizoru – lūdzu, visus milicijas darbiniekus ierasties savās darbavietās! Protams, devos uz savu darbavietu Skolas ielā. Apbruņojāmies, sēdējām un gaidījām tālākos notikumus. Klausījāmies radio, televīziju, skatījāmies, kas notiek pie ministrijas ēkas,” atminas Ervīns Zaļais.

Ervīna brālis Renārs Zaļais strādāja Bauskas milicijā, bet, skatoties kadrus no Iekšlietu ministrijas, Ervīnam nebija ne jausmas, ka apšaudītajā ēkā atrodas arī Renārs. To viņš uzzināja vien nakts vidū, kad šaušana bija beigusies un pa radio sāka ziņot, ka Renārs Zaļais pazudis bez vēsts.

'“Tas bija ap trijiem, četriem naktī, kad pa radio sāka ziņot, ka tur šaušanās ir beigusies. Un sāka meklēt manu brāli Renāru. Priekšnieks izsauc un jautā: tas ir tavs brālis? Jā, tas ir mans brālis... Kad kļuva gaišāks, bet vēl arvien ziņoja, ka viņš ir pazudis, tad priekšnieks ieteica, atļāva doties uz ministriju noskaidrot, kas ir ar manu brāli,” turpina Ervīns Zaļais.

Renāru atrada ēkas pagrabā. Viņš uz laiku bija zaudējis samaņu. Radio joprojām ziņoja, ka viņš pazudis bez vēsts, vienreiz pat esot izskanējis, ka miris.

“Bet es redzu – viņš stāv manā priekšā! Zvanīju vecākiem, tantēm, visiem, teicu: viss ir kārtībā, viņš ir atradies!”

Ervīns atminas, ka brālis bijis pamatīgā šoka stāvoklī. To, ka ir ievainots, viņš atklāja tikai vēlāk.

“Aizbraucām mājās, atslēdzu viņam durvis, viņš gāja mazgāties. Novilka svīteri, formas kreklu, un pēkšņi skatāmies: opā, viņam uz punča asiņaina strīpa! Skatos, kas vēl: opā, maikā caurums, kreklā caurums, paņemu džemperi un – hlabis! - kaut kas izkrīt ārā. Skatos: ojojoj, tur ir lode. Tā nu es to lodi atradu,” stāsta Ervīns Zaļais.

Ervīna brālis Renārs lodes atrašanās stāstu ilgus gadus nemaz neesot atcerējies. Bet pati lode tagad glabājas viņa mājās. Barikāžu 30.gadadienā viņš pieļauj to atdot muzejam.