Barikāžu stāsti: Romualds Ražuks un Latvijas Tautas frontes automašīnas rācija

Tieši pirms 30 gadiem nacionālās atmodas kulminācijā 1991.gada janvāra barikādes pulcēja apmēram 50 tūkstošus cilvēku Rīgā, Liepājā, Kuldīgā un Ulbrokā, kuri vairāk nekā nedēļu brīvprātīgi sargāja stratēģiski svarīgākos atjaunotās Latvijas objektus. Katram no viņiem ir savs barikāžu stāsts.

Otrais stāsts par tolaik ekskluzīvu mobilā telefona priekšteci

“Romualds Ražuks, barikāžu laikā – Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs. Šeit, manās rokās, ir priekšmets, kas stāvēja Tautas frontes automašīnā,” iesāk Romualds Ražuks.

Šādas rācijas tolaik parasti bija policijas, ugunsdzēsēju un ātrās palīdzības mašīnās. Un viena – arī Tautas frontes kā ietekmīgākās tā laika tautas kustības līdera un Nacionālās pašaizsardzības komisijas locekļa Ražuka dienesta auto.

“Tas ir mūsu mobilo telefonu priekštecis. Saruna tika raidīta radio viļņos, tad sasniedza centru Rīgā un no tā centra jau pa fiksētām vadu telefona līnijām varēja sasniegt jebkuru abonentu,” skaidro Romualds Ražuks.

Lai gan aparāts bieži lūza, sakari bija slikti un reizēm pat varēja nejauši dzirdēt citas sarunas, šis radio telefons bija operatīvākais saziņas līdzeklis, braucot automašīnā laikā, kad nebija ne interneta, ne mobilo telefonu.

“Izmantojām, piemēram, pēc 13.janvāra trauksmainās nakts, no rīta, braucot uz manifestāciju, kas Rīgā bija paredzēta plkst.14. Es dzīvoju Jūrmalā, un sarunas pa ceļam notika, pateicoties šim radio telefonam. Jo īsti nevarēja saprast, kas būs – vai armija atļaus pusmiljonam cilvēku sanākt, vai mūsu plāns neīstenosies. Pateicoties šai ierīcei, biju drošs, ka viss notiek,” atklāj Romualds Ražuks

Pārsvarā gan Ražuks ar kolēģiem kā barikāžu organizatori atradās Tautas frontes ēkā Vecpilsētas ielā, un saziņa bija balstīta uz parasto telefonu un Latvijas Radio, kam bija izšķiroša nozīme Daugavmalas manifestācijas un tālāk barikāžu koordinēšanā.