LSM ziņās: Rīgā skatāma britu fotogrāfijas vecmeistares Dorotijas Bomas izstāde

Latvijas Fotogrāfijas muzejā atklāta britu fotogrāfijas vecmeistares Dorotijas Bomas (Dorothy Bohm) izstāde “Pasaules vērojums”. Fotogrāfei ir jau 98 gadi, viņa dzīvo Londonā, bet izstādes atklāšanā Rīgā viņu pārstāvēja meita Monika. Kāpēc Monika un Dorotija jau 1960.gadā no Anglijas atbrauca uz Latviju un kāds Bomu ģimenei sakars ar Rīgu?

Mākslas zinātniece Monika Boma-Duhena Latvijas Fotogrāfijas muzejā rāda savas mātes, ievērojamās britu fotogrāfes Dorotijas Bomas darbu. Viņa to uzņēma ar "Rolleiflex" kameru, kam bija tikai 12 kadru ietilpība.

Tiekamies brīdi pirms Dorotijas Bomas izstādes „Pasaules vērojums” atklāšanas, Monika, kas atbild par mammas arhīvu, aizrautīgi stāsta par viņas 70 gadu ilgo karjeru fotogrāfijā, kas sākusies jau pagājušā gadsimta 40.gados.

Dorotija Boma veiksmīgi šķērsoja ne tikai robežu starp melnbalto un krāsu fotogrāfiju, ko daudzi viņas paaudzes meistari nespēja pieņemt, bet arī robežas starp valstīm, kultūrām un valodām. Sākumā gan – eksistenciālu apstākļu spiesta.

Dzimusi 1924.gadā Kēningsbergā, tagadējā Kaļiņingradā, vācvalodīgā ebreju ģimenē. Bet vēlāk pārcēlusies uz Klaipēdu, kur situācija ebrejiem šķita drošāka. 1939.gada vasarā, īsi pirms Otrā pasaules kara sākuma, viņas tēvs Tobiass Izraelīts, veiksmīgs tekstilrūpnieks, izlēma Dorotiju tāpat kā viņas vecāko brāli Igo (jeb Izidoru) nosūtīt mācīties uz internātu Anglijā. Viņai bija tikai 14 gadi, tēvs atvadoties meitai kaklā uzkāra savu Leica fotokameru. Šis mirklis bija simbolisks pagrieziens Dororijas dzīvē. Mančestrā pabeigusi tehnisko koledžu, viņa 1946.gadā atvēra portretu fotosalonu.

Bet Lietuvā palikušos vecākus un mazo māsiņu no nogalināšanas holokaustā izglāba deportācija uz Sibīriju 1941.gada jūnijā, ko paveica jau padomju vara. Ģimene satikās tikai pēc 20 gadiem!

Kāpēc vevecāki pēc izsūtījuma izvēlējās Rīgu – to Latvijas apciemojuma laikā Monika Boma-Duhena centās noskaidrot muzejā  Ebreji Latvijā". Iespējams, viņiem pēc Sibīrijas neļāva apmesties Lietuvā, kur ģimenei bija piederējuši īpašumi. Dorotijas Bomas jaunākā māsa Latvijā palika vēl līdz 70.gadu sākumam, kad emigrēja uz Izraēlu. Tipiska pagājušā gadsimta vidus ebreju sāga, saka fotogrāfes meita: izkaisīti pasaulē, ar izrautām saknēm n dvēseles traumu.

Un arī Latvijas fotogrāfijas muzeja vadītāja Baiba Tetere uzsver: šādas izstādes iespējamība viņu īpaši uzrunājusi šī brīža ģeopolitisko notikumu kontekstā. Kā mākslinieks, kurš devies bēgļu gaitās, spēj veidot jaunu dzīvi, rast radošu prieku svešos apstākļos? Kad Kauņas galerijas kurators Gintars Česonis ieminējies par iespēju Latvijā eksponēt vairāk nekā 80 Dorotijas Bomas darbus, kas pērn bija izstādīti Lietuvā, viņa atsaukusies. Tie ir arī spilgti pieturas punkti fotogrāfijas attīstībā viena cilvēka mūža garumā.

Fotogrāfijas medijs tika izgudrots pirms nepilniem 200 gadiem, tad iedomājaties, te ir pārstāvēti 70 gadi. 20.gadsimta vidus dokumentālais fotogrāfijas virziens, ko Dorotija Bauma ļoti izkopa. Arī ielu fotogrāfija, humānisma skolas fotogrāfijas virziens. Sākot no 80.gadiem viņa izmanto Polaroid kameru un eksperimentē ar krāsu fotogrāfijas iespējām.

Izstāde “Pasaules vērojums” Fotogrāfijas muzejā apskatāma līdz 7.maijam, bet nākamgad Dorotija Boma Anglijā svinēs simto jubileju.