Humors un pašironija ir labākie veidi, lai kaut nedaudz mazinātu šobrīd sabiedrībā valdošo spriedzi un depresīvo noskaņu – uzskata režisors Intars Rešetins. Šai saistībā viņš nācis klajā ar savu artavu - humoristisku īsfilmu "Naktsmaiņa jeb darbs paliek darbs", kas vēsta par dzīvi komandantstundas laikā.

Īsfilmai ir liela piekrišana, pirmo 24 stundu laikā to noskatījušies jau teju 50 000 cilvēku. Īsfilma ir tikai neliela epizode no Intara Rešetina topošās debijas pilnmetrāžas spēlfilmas "Leo", kas kopumā nebūs centrēta uz Covid laiku. Bet cik daudz filmu veidotāji vispār pievēršas pandēmijas laika atspoguļošanai savos kino darbos?

Īsfilma ir jautra un paradoksāla ainiņa par divu gana kolorītu personāžu – Leo un Jāņa – piedzīvojumiem komandantstundas laikā. Viņus izspēlē Ģirts Krūmiņš un Imants Strads, un viņiem – kā jau nelegāliem naktspilsoņiem – nākas skaidroties gan ar policiju, gan ar aizdomu pilno Jāņa sievu. Caur humoru kaut nedaudz kliedēt sabiedrībā valdošo spriedzi – tāda bijusi režisora Intara Rešetina galvenā vēlme, uzņemot un publicējot nelielo īsfilmu.

Īsfilma ir tikai mazs nogrieznis no Intara Rešetina topošās debijas pilnmetrāžas spēlfilmas "Leo" ar Ģirtu Krūmiņu galvenajā lomā. Filma top sadarbībā ar dramaturgiem un scenāristiem Zani Zustu un Egīlu Šņori, un tās uzmanības centrā būs daudz plašāks laika posms Leo dzīvē, tikai ar epizodisku pieskaršanos covid laikam.

Cik daudz filmu veidotāji vispār pievēršas pandēmijas laika atspoguļošanai savos kino darbos? Uz šo jautājumu Nacionālā kino centra pārstāve Kristīne Matīsa atbild, ka pagaidām vēl ļoti maz, bet tas ir arī visai likumsakarīgi.

Tomēr pandēmijas tematikas ziņā nav arī pilnīgs tukšums. Kā spilgtāko piemēru Kristīne Matīsa min Ivaru Zviedri, kura dokumentālista instinkts nostrādāja jau pirmajā ārkārtas situācijas dienā un viņš ar kameru izgāja ielās jau pagājušā gada martā. Šobrīd viņa dokumentālās filmas "Bahs pret covid uzņemšana jau tuvojas noslēgumam un iecerēts, ka to pirmizrādīs nākamā gada martā, kad apritēs tieši divi gadi kopš pirmās ārkārtas situācijas.

Savukārt "Lielajam Kristapam" kategorijā "Labākā debija" jau izvirzīta jaunās režisores Helēnas Zīlītes dokumentālā filma "Vienam?", kas dokumentē četru jauniešu ikdienu Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Kristīne Matīsa atzīst, ka Helēnas Zīlītes veikums bija viens no ļoti retajiem par covid laika tematiku, kas tika iesniegts nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps". Bija vēl daži televīzijas projekti, bet tie tomēr vairāk atgādināja ziņu reportāžas, kas īsti neatbilst kino žanram. Te arī slēpjas viens no iemesliem, kāpēc kino darbi par aktualitātēm netop uz karstām pēdām, jo kino veidotājiem notiekošais ir jāpārvērš mākslas faktā.

Nākamā gada sākumā filmu veidotāji kā ik gadus iesniegs savus pieteikumus filmu ražošanas konkursam Nacionālajā kino centrā un tad arī atklāsies, vai nu jau ar divu gadu distanci viņiem šķiet svarīgi runāt par pandēmijas laika raisītām parādībām.