Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums būs milzīgs grūdiens Latvijas ekonomikas atveseļošanās virzienā, bet nauda jāiegulda gudri un ar ilgtermiņa atdevi, jo šis nav sprints, bet gan maratons, atzīst eksperti.

Vairāk nekā 670 miljardi eiro – tik vērts ir Atveseļošanās un noturības mehānisms, kas paredzēta Eiropas Savienības dalībvalstīm aizdevumu un dotāciju veidā. Latvija no šīs finanšu potes potenciāli varētu saņemt aptuveni 4,4 miljardus eiro.

Eiropas Komisija iepriekš paudusi aicinājumu Eiropas Parlamentu un Padomi pēc iespējas drīzāk vienoties par tiesību akta priekšlikuma saturu, lai mehānisms sāktu darboties jau 2021.gada 1.janvārī. Lai gan atveseļošanās un noturības plānu iesniegšanas termiņš ir nākamā gada 30. aprīlis, taču dalībvalstis jau no 15.oktobra, proti, rītdienas var sākt iesniegt sākotnējos plānu projektus.

Interesējamies par to, kā Latvijai sokas ar ministriju iesniegto projektu izvērtēšanu; kad tā varētu Eiropas Komisijas “galdā” celt jau reālākas reformu un investīciju virzienu ieceres un kā finansējuma pieplūdumu vērtē eksperti.

“Paredzētais finansējums ir līdz 2 miljardiem eiro grantos un vēl ir iespējama 2,4 miljardi eiro aizņēmumu nauda. Grantētais finansējums no šīs grantu daļas ir 1,63 miljardi eiro, bet atlikušā daļa būs redzams, cik daudz mēs varēsim saņemt tad, kad tiks novērtēta mūsu ekonomikas veiktspēja nākošajos gados.” Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (Jaunā Vienotība) stāsta, cik liela būs Latvijas pīrāga daļa no 670 miljardi eiro lielā Eiropas Savienības atveseļošanās un noturības mehānisma.

Termiņš naudas izmantošanai ir 2025. gada beigas. Ministrijas jau ir iesniegušas savus reformu piedāvājumus un investīciju idejas gandrīz astoņu miljardu eiro apmērā.

“Bet ir pilnīgi skaidrs, ka ne viss no tiem piedāvātājiem pasākumiem atbilst tiem ierobežojumiem, ko Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments ir uzlicis šim mehānismam, kam tā nauda var tikt izmantota,” atzīst Dālderis.