Vizītē Ķīnā ir ieradusies Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Francijas prezidents Emanuels Makrons. Vizīte notiek laikā, kad Eiropas Savienība pārskata savas turpmākās attiecības ar Ķīnu, kas ir bloka lielākais tirdzniecības partneris. Eiropas līderi uzsver nepieciešamību mazināt atkarību no Ķīnas, taču nevēlas pilnībā saraut ekonomiskās saites ar pasaules otro lielāko ekonomiku.

Pēdējos mēnešos Ķīnu ir apmeklējušas vairākas augsta līmeņa Eiropas amatpersonas. Pērn novembrī Pekinā viesojās Vācijas kanclers Olafs Šolcs, bet mēnesi vēlāk Ķīna uzņēma Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidentu Šarlu Mišelu. Pirms nedēļas Pekinu apmeklēja Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, bet vakar vairāku dienu ilgu vizīti Ķīnā uzsāka EK prezidente Urzula fon der Leiena un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Šo vizīšu laikā Eiropas politiķi ir mudinājuši Ķīnas līderus pastiprināt spiedienu uz Krieviju, lai izbeigtu karu Ukrainā, un mazināt Pekinas naidīgo retoriku pret Taivānu un citām kaimiņvalstīm. Taču nozīmīgs šo sarunu temats bija arī divpusējā tirdzniecība, kuras apjomi ir iespaidīgi. 2022.gadā ES dalībvalstis uz Ķīnu eksportēja preces 230 miljardu eiro vērtībā. Liela daļa no tām bija preces ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, enerģētikas infrastruktūra un automašīnas. Savukārt ES no Ķīnas importēja preces 626 miljardu eiro apmērā.

Covid-19 pandēmija un Krievijas karš Ukrainā ietekmēja globālās piegāžu ķēdes, tāpēc ES pēdējos gados aktīvi strādā pie tā, lai samazinātu stratēģiski svarīgu produktu un izejvielu importu. Lielu daļu no šiem produktiem un izejvielām, piemēram, mikroshēmas, piegādā Ķīna.

EK prezidente Urzula fon der Leiena pagājušajā nedēļā teica runu par ES un Ķīnas attiecībām. Runā Leiena neslēpa bažas par Ķīnas agresīvo ārpolitiku, tostarp centieniem izmantot ekonomiskās piespiešanas stratēģiju pret citām valstīm, taču vienlaikus viņa uzsvēra nepieciešamību sadarboties.

Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzsākot vizīti Ķīnā, uzsvēra, ka Eiropai ir jāsaglabā ekonomiskās saites ar Ķīnu, neraugoties uz nesabalansētajām tirdzniecības attiecībām.

Sagaidāms, ka vizītes laikā Leiena un Makrons aicinās Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un citas valsts augstākās amatpersonas samazināt tirdzniecības un investīciju barjeras, kā arī atcelt vairākām ES amatpersonām noteiktās sankcijas saistībā ar kritiku par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnas autonomajā Siņdzjanas reģionā. Sankciju dēļ Eiropas Parlaments (EP) nav apstiprinājis 2020.gadā noslēgto apjomīgo ES un Ķīnas investīciju līgumu. Mediji vēsta, ka Ķīnas diplomāti pēdējos mēnešos aktīvi strādājot pie tā, lai pārliecinātu ES amatpersonas ratificēt investīciju vienošanos.

Viens no Ķīnas sankciju sarakstos iekļautajiem ES politiķiem ir EP deputāts Reinhards Bitikofers no Zaļo frakcijas. Viņš uzskata, ka Leiena un Makrons rīkojās pareizi, kopā apmeklējot Ķīnu.

Bitikofers arī norādīja, ka ES ir sākusi samazināt savu ekonomisko atkarību no Ķīnas, piemēram, apstiprinot tā dēvēto piespiešanas novēršanas instrumentu.

Analītiķi norāda, ka ES līderu pēdējā laikā vizītes Ķīnā kontrastē ar ASV valsts sekretāra Entonijas Blinkena lēmumu atcelt februārī paredzēto vīzīti Ķīnā, apliecinot arvien pieaugošo spiedzi abu lielvaru attiecībās.