Amerikas Savienoto Valstu zaļo subsīdiju plāns Eiropas Savienībā izsaucis bažas. Brisele bažījas par rūpniecības un ieguldījumu aizplūšanu no bloka. Lai gan ASV centusies kliedēt bažas abu pušu tirdzniecības attiecībās joprojām ir vairāki šķēršļi. Zaļo subsīdiju jautājumus vizītē Vašingtonā šonedēļ ar ASV amatpersonām apspriedīs Vācijas un Francijas ministri.

Heides pilsēta, Vācijā, uz ziemeļiem no Hamburgas, izvēlēta par vietu milzīgai automašīnu akumulatoru rūpnīcai un nākotnē tai ir potenciāls kļūt par Vācijas zaļās ekonomikas pīlāru. Tomēr rūpnīcas projektam tagad uzlikta trekna jautājuma zīme. Tas tādēļ, ka rūpnīcas būvētājs, Zviedrijas uzņēmums Northvolt, apdomā, vai izdevīgāk nebūtu paplašināties Amerikas Savienotajās Valstīs, tādējādi projektus Eiropā atliekot. Un iemesls šādām pārdomām ir amerikāņu 369 miljardus ASV dolāru lielais Inflācijas samazināšanas akts jeb zaļo subsīdiju plāns. Tas paredz investēt līdzekļus Energoapgādes drošības un klimata pārmaiņu programmās nākamo desmit gadu laikā. Tas nozīmē subsīdijas enerģijas nozares pārejai, tostarp, piemēram, nodokļu samazinājumus ASV ražotiem elektromobiļiem un akumulatoriem.

Kamēr ASV vēlas samazināt atkarību no Ķīnas importa, Eiropa ir noraizējusies par negodīgu konkurenci un papildu kaitējumu, ja uzņēmumi pārcelsies ārpus Eiropas Savienības. Eiropas Savienības ieskatā Inflācijas samazināšanas akts diskriminē Eiropas Savienības ražotājus un eksportētājus un ieguldījumi tādējādi aizplūst no Eiropas uz Atlantijas okeāna otru pusi. Nozares jau ir sākušas pārskatīt savus ieguldījumus. Piemēram, saules paneļu ražotāji, tādi, kā Itālijas „3Sun” un „Meyer Burger” no Šveices, jau ir paziņojuši par jaunu projektu paplašināšanu vai uzsākšanu ASV.

Šodien Vašingtonā ieradīsies Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs un Vācijas vicekanclers un ekonomikas ministrs Roberts Hābeks. Abiem paredzētas tikšanās ar ASV tirdzniecības ministri Džīnu Raimondo un finanšu ministri Dženetu Jelenu. Kā aģentūrai AFP pirms vizītes norādīja Francijas finanšu ministrs, svarīgākais ir tas, ka Eiropa sadarbojas ar sabiedrotajiem, lai būtu pārredzamība par subsīdiju un nodokļu atlaidēm, kas tiks piešķirtas. Kā skaidroja Lemērs, ja zināms, par kādu cenu zaļais ūdeņradis tiks izlaists ASV un par kādu cenu tas tiks izlaists Eiropā, tas ļauj garantēt godīgas konkurences apstākļus. Tikmēr Vācijas ekonomikas ministrs iepriekš izteicies, ka Eiropa šobrīd nevar atļauties iesaistīties tirdzniecības karā.

Eiropas Savienība cer panākt izņēmumus Eiropas kompānijām. Francijas un Vācijas ministri pieprasīs "caurspīdīgumu" no Vašingtonas saistībā ar tās subsīdiju plānu. Tiek vēstīts, ka ministri aicinās ASV prezidenta Džo Baidena administrāciju sadalīt subsīdiju summu un saņēmējus saskaņā ar "savstarpējas pārredzamības mehānismu". To žurnālistiem vēl pirms brauciena sacīja Francijas Ekonomikas ministrijas amatpersona. Ministri arī cer nodrošināt uz sadarbību vērstu pieeju stratēģiskākajām investīcijām sensitīvās jomās, piemēram, pusvadītāju jomā.

Sagaidāms, ka ASV subsīdiju plāns tiks apspriests arī ceturtdien Briselē, kur gaidāma Eiropas Savienības līderu ārkārtas sanāksme. Tajā tiks apspriesta Eiropas Komisijas pagājušajā nedēļā ierosinātā pakete, lai cīnītos pret ASV subsīdijām . Eiropas Savienības priekšlikums, ko sauc par Zaļā kursa rūpniecisko plānu, paredz atvieglot ilgtspējīgiem uzņēmumiem piekļuvi nodokļu atvieglojumiem, novirzīt naudu uz tīro tehnoloģiju nozarēm un atvieglot valsts atbalsta noteikumus. Amatpersonas vēlas izveidot jaunu Eiropas Savienības fondu zaļo nozaru atbalstam, taču dažas dalībvalstis jau ir asi iebildušas pret šo ideju.