LSM ziņās: Alkas pēc dažām stundām bezgalības – Šarla Bodlēra grāmata «Mākslīgās paradīzes»

Cilvēkam netrūkst godīgu līdzekļu, lai sasniegtu Debesis. Taču savās alkās pēc bezgalības viņš gatavs smelt arī no viltus laimes avotiem, kas saindē viņa dvēseli. Tā ir viena no domām, kas caurvij Šarla Bodlēra grāmatu "Mākslīgās paradīzes".

Līdz šim latviski bija tulkoti tikai daži šīs grāmatas fragmenti, bet nu Gitas Grīnbergas tulkojumā tā nākusi klajā pilnā izdevumā.

Grāmatu slavenais franču rakstnieks sarakstīja 19. gadsimta vidū, un tā ir personiskajā pieredzē balstīta poētiska apcere par psihotropo vielu lietošanu, to ietekmi uz apziņu, radošo procesu un izraisītajām atkarībām.

Tulkotāja Gita Grīnberga pievērš uzmanību grāmatā publicētajai fotogrāfijai, kurā redzams Pimodāna savrupnams uz Sanluī salas. Viņa uz to katru dienu pāri Sēnai varēja skatīties, kad Parīzes rakstnieku rezidencē strādāja pie Bodlēra grāmatas tulkojuma. Un šajā gadījumā tas bija ļoti būtiski, jo tieši Pimodāna namā savulaik dzīvoja Šarls Bodlērs, būdams vēl pavisam jauns un tikko saņēmis tēva atstāto mantojumu.

Grāmatu veido divas daļas ''Poēma par hašišu'' un ''Opija ēdājs''. Līdz šim grāmata latviešu valodā bijusi pieejama vien fragmentāri, bet nu tā Gitas Grīnbergas tulkojumā izlasāma visā pilnībā, to papildina Kārļa Vērdiņa priekšvārds un Ginta Rudzīša ilustrācijas.