Dzīves dramaturģija ir saistošāka nekā jebkura fantāzija – tā rakstnieks Jānis Joņevs piesaka savu jauno dokumentālo detektīvromānu "Decembris". Kā šos literāros meklējumus raksturo pats autors?

Maniaks varbūt ir nomierinājies, taču ne mūsuprāt. "Rīgas "Balss raksta: bērni izplata baumas, tas notiekot pat vairākās Rīgas skolās pēc šāda piemēra. Netālu no mācību ēkas esot atrasts noslepkavotas sievietes līķis. Bērnus šāda informācija ārkārtīgi pārbiedējusi, tāpēc skolotāji bijuši spiesti palaist bērnus mājās."

Jaunā detektīvromāna fragmentu lasa rakstnieks Jānis Joņevs. Tā ir viņa trešā grāmata. Vispirms starptautisku atpazīstamību un Latvijas Literatūras gada balvu ieguvušais romāns "Jelgava 94", tad – atzinīgi vērtētais stāstu krājums "Tīģeris" un tagad šis, biedrības "Ascendum" izdotais darbs "Decembris".

Joņevs pievērsies reāliem notikumiem 1997.gada decembrī. Nedēļas laikā – sešas slepkavības.

Bailes! Vai tas nav atslēgas vārds? Sešas slepkavības, varbūt pat mikrorajonā, kur mēs nedzīvojam, bet Rīga nav tik liela un maniaks var arī pārvietoties. Bet kāpēc Joņevs izvēlējies pievērsties tik seniem, 90.gadu notikumiem, nevis, piemēram, Imantas pedofila tvarstīšanai pirms septiņiem gadiem?

Detektīvromāna pēcvārdā rakstnieks rod saikni ar notikumiem Ukrainā: "Deviņdesmitie beigušies, bet kas mums ir tagad? Tepat blakus desmitiem tūkstoši slepkavību, noziegumi paveikti ar absurdu nežēļību, bez saprotamas motivācijas ar Z zīmi. Galvenais maniaks labi zināms. Vairs nav jāmeklē grāmatās, kā izskatās velns.”

Rakstnieks secina: absurda nežēlība tagad notiek blakus, pārspējot arī viņa kriminālromāna dzīves piespēlēto sižetu. Bet ir jāturpina dzīvot, un jāturpina rakstīt grāmatas.