Ko Rīgai sola "Saskaņa" un Konstantīns Čekušins?

Sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa» tika izveidota 2010. gadā, apvienojoties «Tautas saskaņas partijai», partijai «Jaunais centrs» un «Sociāldemokrātiskajai partijai». Datu bāzē «Lursoft» ir lasāms, ka «Saskaņas» darbības mērķis ir tiesiskas valsts izveide, kas tiktu balstīta uz tikumības, sociālā taisnīguma un demokrātijas principiem.

Partijas līderi ir bijušais un ilggadējais Rīgas domes priekšsēdētājs, pašreizējais eiroparlamentārietis Nils Ušakovs un Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

«Saskaņa» savā interneta lapā paziņo, ka ar katrām Saeimas vēlēšanām tai ir audzis atbalsts vēlētāju vidū, partijai iegūstot arvien vairāk vietu parlamentā. Taču partijas sekmes ir bijušas visai dažādas. Piemēram, kā apvienība «Saskaņas centrs» 11. Saeimas vēlēšanās pirms deviņiem gadiem tā parlamentā ieguva 31 vietu, bet pēdējās vēlēšanās pirms pāris gadiem – tikai 23.

Tiesa, tā arvien ir lielākā frakcija Saeimā. Taču vienmēr strādājusi opozīcijā. Pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica» ir saskaitījis, ka «Saskaņas» frakcija ir arī nerunīgākā, jo trīs ceturtdaļas deputātu neuzstājas tribīnē un negatavo ziņojumus.

«Saskaņa» patīk arī pašvaldību vēlētājiem. Tā ir pārstāvēta gandrīz visās lielajās pilsētās, vada Rēzekni, bet Jūrmalā ir vienā koalīcijā ar Zaļo un Zemnieku savienību.

Tomēr pēdējos desmit gadus lielākie panākumi «Saskaņai» bijuši Rīgā. Ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā vēlētāju sirdis un balsis «Saskaņa» iekaroja ar saukli, ka izveidot Latvijā sabiedrību ar cilvēka cienīgu labklājības līmeni ir iespējams, tikai realizējot kreisajās sociāldemokrātiskajās vērtībās balstītu politiku. Partija solīja labot kļūdas, kuras ir pieļautas sociāli bezatbildīgas saimniekošanas laikā. «Saskaņa» toreiz apņēmās arī likvidēt dzīvokļu rindu, gādāt par labu infrastruktūru kā Rīgas attīstības pamatu un Rīgu padarīt par Baltijas un Ziemeļeiropas metropoli.

«Saskaņas» sociālie labumi, piemēram, bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā, vēlētājiem patikuši desmit gadu garumā, un mēra Nila Ušakova vadībā dāsni tika gādāts par labumiem arī partijas biedriem. Tie vadīja pašvaldības struktūras un uzņēmumus, daļai bija fiktīvi konsultantu amati, par ko maksāja ievērojamu algu, bet nelika strādāt. Šo idilli pirms pāris gadiem izjauca vairāki korupcijas skandāli, kuru ēnā sašķīda arī «Saskaņas» un «Gods kalpot Rīgai» šķietami stiprā koalīcija.

Pavasarī pirms gada pašvaldību lietu ministrs par «sistemātisku un bezkaunīgu likumu pārkāpšanu» Ušakovu atstādināja no mēra amata, bet pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā Ušakovs paziņoja, ka no domes priekšsēdētāja amata atkāpjas pats. Spēcīgu līderu trūkums un augošais strīds ar «Gods kalpot Rīgai» tā arī neļāva atgūt stabilitāti Rātsnama varas pozīcijās, līdz visu Rīgas domi atlaida Saeima.

Politiskā spēka līderi

Uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām «Saskaņa» dodas bez ierastās sabiedrotās «Gods kalpot Rīgai», bez pārāk spilgtiem līderiem un krītošiem reitingiem. Jaunākā SKDS aptauja, kas veikta pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma, «Saskaņai» atvēl tikai 14 procentus balsu, to ierindojot otrajā vietā.

63 kandidātu vidējais vecums ir 47 gadi, lielākā daļa ir vīrieši, ceturtā daļa norādījuši, ka ir latvieši.

Sarakstu stūrē Konstantīns Čekušins, kas ir arī mēra amata kandidāts. Otrā ir ilggadējā Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova, kas iepriekš ir pabijusi galvaspilsētas vicemēres krēslā. Kļūdama par domes priekšsēdētāja vietnieci, viņa tālredzīgi izkārtoja vicemēra un skolas direktora amatu savienošanas iespēju, ko opozīcija nodēvēja par drošības spilvenu gadījumam, kad zaudēs krēslu Rātsnamā.

Trešais ir bijušais Saeimas deputāts Andris Morozovs, kas «Saskaņas», ja tā var teikt, labajos laikos paguva vadīt Rīgas Centrāltirgu un Zooloģisko dārzu.

Skolas direktors – Guntars Jirgensons – arī ceturtais sarakstā, bet piecinieku noslēdz bijušais Saeimas deputāts un Jūrmalas mēra «zaļzemnieka» Gata Trukšņa padomnieks Romāns Mežeckis.

«Saskaņas» sarakstā redzama arī Eiženija Aldermane, kas iepriekš pārstāvēja «Gods kalpot Rīgai». Augstā devītā vieta Emīlam Jakrinam, kurš savulaik bijis Nacionālās apvienības biedrs, bet pēcāk dibinājis partiju «Latvijas attīstībai» un neveiksmīgi startējis uz Eiropas Parlamentu. Jakrinu var dēvēt par visai daudzpusīgu, jo ir vadījis Satiksmes departamentu un «Rīgas satiksmi», pirms tam bijis «Rīgas siltuma» vadībā, Ventspils brīvostas valdē un daudzos citos amatos, bet nu vada no tēva pārņemto restorānkompāniju «Vincents».

«Saskaņas» piedāvājumā arī Imants Keišs un Druvis Kleins, ko par nodevību Rīgas domes balsojumos pērn padzina Jaunā konservatīvā partija.

Partijas piedāvājums

«Sociālā stabilitāte. Starpnacionālais miers. Jauna attīstība pilsētai» - tā «Saskaņa» piesaka savu vēlēšanu programmu, kas gan neizceļas ar dāsniem solījumiem un īpašu konkrētību. Tā saglabās visus labumus rīdziniekiem: brīvbiļetes transportā, brīvpusdienas bērniem, Līgosvētkus krastmalā. Un ieviesīšot arī jaunas atbalsta formas, piemēram, no nākamā gada 500 eiro pabalstu katram jaundzimušajam.

Tāpat kā iepriekš arī šoreiz «Saskaņa» sola sagādāt fakultatīvas programmas dzimtajā valodā galvaspilsētas mazākumtautību skolās.

Partija attīstīs parkus un rotaļu laukumus, vēl vairāk pievērsīšoties pagalmu labiekārtošanai. «Saskaņa» sola jaunu satiksmes organizācijas plānu.

Uz Latvijas Radio jautājumu, kā sadalīs Rīgas budžeta miljardu un kā pandēmijas ietekmē noturēs ieņēmumus, «Saskaņa» atgādina, ka varu Rīgā pārņēma krīzes laikā, un tikai pēc teju desmit gadiem Rīgas budžets sasniedza pirmskrīzes līmeni, tāpēc «Saskaņa» ir gatava ieņēmumu kritumam.

Tēriņu piedāvājumā «Saskaņa» piegāja visai vienkārši un atbilstoši savām prioritātēm: 37% izglītībai un 37% sociālai palīdzībai. Pārējām lietām budžetā tātad paliek 26 procenti no miljarda.