Izmaiņas Integrācijas likumā tagad ietekmēs vairākus tūkstošus Krievijas pilsoņu, kas Latvijā dzīvo jau ilgstoši, bet veiksmīgi iekļāvušies šajā valstī nav. Nenokārtojot latviešu valodas eksāmenus, daļai nāksies valsti atstāt. Vai Latvija pietiekami darījusi, lai integrētu Krievijas pilsoņus? Dažādi pasākumi ir īstenoti, taču ne visi uz tiem tiek, vai vēlas tos apmeklēt. Tomēr, kā norāda pētnieki – ar valodas mācīšanu vien, iekļaut nevar. Savukārt pieņemtās izmaiņas likumā tagad veicinājušas strauju Krievijas pilsoņu vēlmi iegūt Latvijas pilsonību. Bet vai tas ir veiksmīgs integrācijas rīks?

Iepriekšējā Saeima, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kuri saņēma pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, septembrī tās nebūs vairs derīgas. Pie jaunas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēs tikt, nokārtojot valsts valodas pārbaudi.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes aprēķiniem šī prasība attiecas uz vairāk nekā 25 tūkstošiem cilvēku. Vecāki par 75 gadiem ir pieci tūkstoši Krievijas pilsoņu. Viņiem latviešu valodas zināšanas sarunvalodas līmenī nav obligātas. Tāpat kā izglītību latviešu valodā ieguvušajiem un cilvēkiem ar nopietnām veselības problēmām.

Apmēram 17 tūkstoši Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu tagad ir izvēles priekšā – kārtot latviešu valodas eksāmenu vai pretējā gadījumā būt gataviem atstāt valsti. Robežsardze jau paudusi spēju nepieciešamības gadījumā viņus izraidīt.