Eduards Sebris ir dzimis Rankā 1899. gadā. Interesanti, ka Eduards ir dzimis 18. novembrī. Un tieši 1919. gada 18. novembrī, kad jau Rīgā bija izcīnītas Bermonta kaujas un bermontieši bija atkāpušies līdz pat Lielupei pie Jelgavas, viņš ar savu armijas vienību Jelgavas novadā pie Valgundes bija devies pāri Lielupei un nakts aizsegā ieņēmuši kādas mājas, padzinuši bermontiešus, atņēmuši tiem zirgus un pajūgus. Tobrīd viņam bija tikai 20 gadi.

Tas varoņdarbs bija tā cienīgs, lai 1921. gadā viņam piešķirtu Lāčplēša kara ordeni.

Pagājuši simts gadi kopš dibināta Latvijas armija. Apaļo gadskārtu bruņotie spēki atzīmēs jūlijā, savukārt  Latvijas Radio skan nelieli latviešu karavīru dzīves stāsti.

Eduards Sebris, saprotot to, kas Otrā pasaules kara laikā notiek Latvijas teritorijā un redzot, kas notiek ar padomju okupāciju, viņš ir izvēlējies doties mežā un pievienoties nacionālajiem partizāniem. 

Eduards Sebris gājis bojā 1946. gadā kā nacionālais partizāns un piemiņas plāksne uzstādīta Sila kapos Velēnas draudzē.

Rubrika tapusi sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju. Ziņas sniedza meita Elvīra.