Lai gan pēdējos teju divos gados kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijā ierosināti vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpšanu, līdz tiesai nonākusi vien niecīga daļa ierosināto lietu. Turpinām Atvērto failu aizsākto tematu par sankciju krimināllietām un skaidroajm, kādi līdz šim ir piemērotie soda mēri par sankciju pārkāpšanu un kā ar aizdomīgu darījumu kontroli veicas finanšu sektoram.

Kopumā pēdējos divos gados, kopš Krievija īsteno pilna mēroja karu Ukrainā, un pret agresorvalsti Eiropas Savienība noteikusi sankcijas dažādām preču grupām, Latvijas tiesībsargājošās iestādes ir ierosinājušas vairākus simtus krimināllietu.

Tomēr tiesā nonākusi niecīga daļa no ierosinātajām sankciju krimināllietām – pēdējos divos gados pirmās instances tiesā ierosinātas vien 22 lietas.

„Un spēkā stājušies ir tieši septiņi spriedumi 2022. un 2023. gadā. Kopā ir ierosinātas 310 lietas. Tie ir ierosināti kriminālprocesi. Var redzēt, ka ierosināto kriminālprocesu skaits ir liels, bet tiesās izskatītas tikai septiņas lietas. Bet šie kriminālprocesi, vismaz spēkā stājušies spriedumi norāda uz to, ka tie ir ierosināti un apsūdzētas ir tieši fiziskas personas no Latvijas Republikas.”

Zvērinātu advokātu biroja „BDO Law” advokāta palīgs, sertificēts starptautisko sankciju speciālists Jānis Ciguzis vētījis sankciju tiesvedību praksi Latvijā un secinājis, ka līdz šim tiesā izskatītajās lietās sankciju pārkāpumi ir bijuši apzināti.

Vēl vienojošos faktors, ka visās lietās apsūdzētie vainu atzinuši un noslēguši vienošanos ar prokuroru.