Viņu dēvē par Latvijas dizaina un lietišķās mākslas pamatlicēju. Rozentāla, Purvīša, Valtera laikabiedrs; mākslinieks ar savu, nesajaucamu rokrakstu – Jūlijs Madernieks. Viņa 150. gadadienā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs cēlis gaismā mākslinieka daudzveidīgo mantojumu – interjera dizainu, mēbeles, grāmatu dizainu, tapešu rakstus, burtu veidolu un vēl, un vēl. Muzejā cer, ka bagātīgā izstāde rosinās jaunu intereses vilni par Madernieku un viņa stilu jaunajā paaudzē, līdzīgi kā pirms gadiem desmit notika ar viņa skolnieku Ansi Cīruli.

Muzeja direktores Ineses Baranovskas vadībā man ir iespēja ielūkoties augstajās Jura baznīcas velvēs iekārtotajā izstādē, kas žilbina ar Jūlija Madernieka košajiem ornamentiem. Izstādes nosaukums “Madernieka stils” dzimis no paša mākslinieka teiktā: “Viegli izrunāt vārdu “stils”, bet viņu radīt – mūža darbs.”

“Madernieka rokrakstu var atpazīt jebkurā lietā, jebkurā mākslas veidā, kurā viņš ir darbojies – vai tā būtu lietišķā grafika, grāmatu dizains, burtu dizains, mēbeles, interjera dizains, paklāju raksti un raksti kā tādi... Bāzējoties uz mūsu etnogrāfisko dizainu, viņš tomēr nav baidījies to attīstīt un pakļaut savai radošajai interpretācijai,” stāsta Inese Baranovska.

Jūlijs Madernieks dzimis 1870.gadā Vecgulbenes pusē, un pamati viņa izteiktajai dabas, formas un latviskuma izjūtai rodami jau bērnībā, stāsta izstādes kuratore Rūta Rinka.