Pandēmija un tās radītā izolācija salauzusi ne vienu vien jaunieša psihisko veselību. Pašnāvības mēģina veikt arī jaunieši, kuri reiz labi mācījušies, bijuši sociāli aktīvi un interesējušies par dažādām lietām. Speciālisti paredz, ka sekas būs ilgstošas, taču tieši cik ilgas un smagas – to paredzēt pašlaik ir grūti. Zināms vien tas, ka trūkst palīdzības sniedzēju un nekāda nauda nespēs tos radīt nekavējoties.

Kopš Latvijas Radio raidījuma “Atvērtie faili” sarunas ar 16 gadīgas meitenes mammu, kurai esam mainījuši vārdu un sauksim viņu par Signi, ir pagājuši četri mēneši . Toreiz, februārī Signes meita atradās slimnīcā pēc suicīda mēģinājuma, saindējoties ar medikamentiem. Tas notika ap Ziemassvētku laiku. Signi tobrīd biedēja apziņa, ka meitu drīz izrakstīs no slimnīcas un Signe nezinās, kā situāciju risināt tālāk.

Signes meitai psihiskas problēmas sākās pērn, septembrī. Bijušas nebūšanas ar draugiem un ar skolu, bet kā raksturo Signe - “jauko meteni, kura ļoti labi mācījusies” iespējams līdz galam salauzusi Covid pandēmija. Caur Signes pieredzi aplūkojam to, cik sarežģīti saņemt palīdzību, ja bērnam ir smagas mentālās veselības problēmas. Iznākot no slimnīcas noteikts apmeklēt dienas stacionāru, psihoterapeitu un arī psihiatru.

Jāatgādina, ka saskaroties ar depresiju, trauksmi vai jebkādiem citiem psihiskās veselības traucējumiem, nav jābaidās meklēt palīdzība. Iespējams gan vērsties pie ģimenes ārsta, gan pie speciālistiem. Tāpat iespējams meklēt palīdzību pusaudžu resursu centrā vai zvanot uz kādu krīzes tālruni. Piemēram uzticības tālruņa numurs ir 116111, savukārt pusaudžu resursu centru darba dienās no 12 līdz 16 var sazvanīt pa tālruni – 25737363.