Nodarbinātības valsts aģentūrā patlaban kopumā reģistrēti vairāk nekā 7000 bezdarbnieku ar kādu invaliditāti. Šo darba meklētāju skaits pēdējos piecos gados Latvijā ir samazinājies, taču pieaudzis cilvēku ar invaliditāti īpatsvars, kas veido 14% no kopējā bezdarbnieku skaita. Cilvēkiem ar dažādiem funkcionējošiem traucējumiem joprojām ir sarežģīti atrast darbu gan vides pieejamības, gan sabiedrības aizspriedumu dēļ.

Ierakstā plašāk par pašu bezdarbnieku ar kādiem funkcionējošiem traucējumiem pieredzi darba meklējumos.

Anna Dubovika ir neredzīga kopš dzimšanas un mēs tiekamies pie Neredzīgo bibliotēkas, līdz kurai ceļu viņa, šķiet, labi pārzina, uzmanīgi taustot to ar balto spieķi.

Annai ir arī augstākā izglītība, viņa spēlē klavieres un flautu. Šobrīd viņa meklē darbu un vēlas pasniegt individuālas vai nelielu grupu nodarbības mūzikā, bet pēdējā gada laikā darbu atrast neizdodas, jo cilvēkiem ar pilnīgu redzes invaliditāti darba tirgus ir nepieejams.

Neraugoties uz redzes trūkumu Annai ir arī darba pieredze braila tulkošanā dažādās darba vietās, kur vide bijusi pielāgota. Taču darba meklēšanā savā profesijā viņai netrūkst nepatīkamu situāciju.

Darba meklētāju vidū kādu laiku ir arī Georgijs Lavrovs, kas pēdējos septiņus gadus sadzīvo ar invaliditāti kādas sirds saslimšanas dēļ.

Georgijs pirms saslimšanas strādāja VEF rūpnīcā, bet pēdējos gados strādājis par apsargu dažādās vietās. Šo darbu ar viņa diagnozi gan kļuvis sarežģīti darīt, jo viņš nevar strādāt naktīs vai ilgstoši stāvēt. Tagad Georgijs pāris uzņēmumos pieteicies darbā par telefona operatoru. Viņš secina, ka darba tirgus ir īpaši nepieejams vecāka gada gājuma cilvēkiem ar invaliditāti.

Savukārt pedagoģijas studente Anna Kenne, kas kopš dzimšanas sadzīvo ar bērnu cerebrālo trieku, iezīmē, ka, lai vispār tiktu līdz iespējai piedalīties darba tirgū, cilvēkiem ar kustību traucējumiem būtiskas arī izglītības iespējas vispārizglītojošās skolās. Ņemot vērā, ka darba tirgus pret cilvēkiem ar invaliditāti nav pietiekami atvērts, runājot par nākotni, Anna cer kādreiz izveidot savu mākslas terapijas privātpraksi.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) patlaban kopumā reģistrēti vairāk nekā 7000 bezdarbnieku ar kādu invaliditāti, kas ir teju 14% no kopējā bezdarbnieku skaita. Šo darba meklētāju skaits pēdējos piecos gados ir samazinājies par tūkstoti, taču īpatsvars kopējā bezdarbnieku statistikā ir pieaudzis, stāsta NVA pārstāve Vineta Leončika.

Pavisam jauns atbalsts darba devējiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti, pieejams tieši ergoterapeita konsultācijai un darba vietas pielāgošanai līdz 1000 eiro apmērā no Eiropas fondu naudas. Šomēnes NVA arī aicina darba devējus pieteikties bezmaksas konsultācijām par dažādiem cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem. Tikmēr Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis vērtē, ka Latvijā patlaban pamatā ir īstermiņa risinājumi cilvēku ar funkcionāliem vai garīgiem traucējumiem nodarbināšanā.

Balodis gan arī secina, ka sabiedrība un darba devēji kļūst saprotošāki pret cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet pret cilvēkiem ar dzirdes vai redzes traucējumiem ir vairāk aizspriedumu komunikācijas ierobežojumu dēļ.

Invalīdu atbalsta organizācija oktobrī un novembrī rīko tikšanās ar dažādiem darba devējiem un novērojusi, ka uzņēmējiem trūkst arī informācijas, kur šos darbiniekus meklēt. To apstiprina uzņēmuma "Nord Baltic" pārstāve Jekaterina Jermolina, kas tagad plāno kādas iespējas varētu dot arī cilvēkiem ar invaliditāti.

"Apeirons" norāda, ka cilvēku ar invaliditāti skaits kopumā pieaug, kas nākotnē visticamāk palielinās arī šo bezdarbnieku skaitu. Turklāt darba iespējas līdzās invaliditātes pabalstam daudziem šoruden kļuvušas aktuālākas līdz ar enerģētikas krīzi un pārtikas cenu kāpumu.