Pirms šovasar gaidāmās teritoriālās reformas pašvaldības vairs nav tik naskas uz neapdomīgiem tēriņiem, kā tas bija vērojams pirms iepriekšējās reformas, kad pagastu vietvaras tika apvienotas novados. Tagad Valsts kontroles revidentiem nav ziņu par pēkšņi ceļamiem kultūras namiem un baseiniem nekurienēs, savukārt pašvaldību lietu ministrija ir savlaicīgi ieviesusi kontroles mehānismu, lai domēm kājas nemaz nepaslīdētu vismaz uz lielas naudas tērēšanu, neizvērtējot jēgu un atstājot parādus pēctečiem.
Pēc iepriekšējās teritoriālās reformas, kad 2009. gadā 522 vietējās domes un padomes pārtapa 119 pašvaldībās, attapāmies situācijā, ko par saimniecisku dēvēja, iespējams, tikai tā laika mēri. Proti, pirmkārt, atklājās, ka pašvaldības nemaz nezina, kas tām pieder. Valsts kontroles revidenti ilgus gadus pukojās, ka nevar sagaidīt lietderīgu un mērķtiecīgu saimniekošanu, ja vietvara nezina, cik daudz grants karjeros, kokmateriālu mežos vai būvju tai pieder. Otrkārt, daudzas pašvaldības pirms reformas tērējās uz nebēdu, siltinot pēcāk drīz vien slēdzamas skolas, ceļot kultūras namus un baseinus nelielās apdzīvotās vietās. Tam aizņēmās naudu, kas jāatdod bija jau nākotnes novadiem.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X