Latvijas darba tirgū sieviešu stāvoklis ne tikai neuzlabojas – tas pasliktinās, uzskata eksperti un liecina statistika. Pastāv liela atšķirība starp vīriešu un sieviešu atalgojumu, bet sabiedrībā joprojām cieši iesakņojušies stereotipi par „sieviešu” un „vīriešu” profesijām un to, ka sievietēm var maksāt mazāk, jo galvenie pelnītāji ir vīrieši.
Uzkopšanas servisa uzņēmuma „SOL Baltics” mājaslapā internetā darba sludinājumos teksts ir dzimtes neitrāls – ir apkopēju, sētnieku vai sētnieču, uzkopšanas speciālistu vakances, taču attēlos pie sludinājumiem galvenokārt redzamas jaunas sievietes, kuras darbojas ar lupatu, slotu vai velk rokās gumijas cimdus. Uzņēmuma pārstāve skaidro, ka fotogrāfijās gribējuši parādīt īstus darbiniekus, nevis modeļus, un tā nu esot iegājies, ka šajās profesijās lielākoties strādā sievietes, norāda uzņēmuma cilvēkresursu un kvalitātes vadītāja Eveli Gorobinski.
Kaut gan Igaunijā bazētā firma regulāri atskaitās augstākajai vadībai par to, kā ievēro dažādus sociālās iekļaušanas principus, un pat vēlētos, lai darbā piesakās vairāk vīriešu, sabiedrībā valdošie stereotipi par to, ka sievietes telpas iztīrīs labāk, acīm redzot izrādījušies spēcīgāki. Taču no stereotipiem nav nekāda labuma – svarīgs ir konkrētā darbinieka pienesums un cilvēku dažādība, ir pārliecināts 10 uzņēmumus ietverošās pārvaldītājsabiedrības „Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks.Palkvanieks arī pajoko: ja sievietēm varētu atļauties maksāt mazāk, visi nodarbinātu tikai sievietes. Taču „Eurostat” dati rāda, ka Latvijā pērn vīriešu algas bijušas par 23,3 % augstākas nekā sievietēm; tā ir lielākā atšķirība Eiropas Savienībā. Lai to mainītu, nepieciešama aktīva valsts institūciju iesaiste, uzņēmumiem izvirzot stingras prasības – kā tas ir Skandināvijā, uzskata Latvijas Universitātes asociētā profesore Marita Zitmane, kura pētījusi dzimtes stereotipus.
Pētniece norāda: vēl viens dziļi iesakņojies stereotips ir par vīrieti kā galveno pelnītāju un apgādnieku, tāpēc sievietēm var atļauties maksāt mazāk. Latvijā sievietes daudz biežāk nekā vīrieši strādā zemu atalgotās nozarēs, kā medicīna un izglītība, kurās arvien skaļāk izskan brīdinājumi par darbaroku trūkumu un dziļu krīzi. Sabiedrības integrācijas fondā savukārt kā pozitīvu tendenci izceļ to, ka sievietes arvien biežāk apzinās, ka darbā tiek diskriminētas, un ziņo par to. Darba devējiem arī esot liela interese par programmām iekļaujošas darba vides veicināšanai, atzīst Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Zaiga Pūce.
Jāatgādina, ka Eiropas Savienībā pērn apstiprināta prasība lielajos biržā kotētajos uzņēmumos līdz 2026. gada jūlijam veikt pasākumus, lai palielinātu sieviešu pārstāvību vadošos amatos. Zaiga Pūce minēja, ka, iespējams, derētu apsvērt līdzīgu kvotu sistēmu ieviest plašāk, ja citiem līdzekļiem dzimumu vienlīdzību darba tirgū neizdodas panākt.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Jāmin arī tas, ka vīrieši strādā vairāk darbus, kuriem ir mērogojams/izmērāms rezultāts, līdz ar to tiek atalgots par padarīto (nevis par stundām).
Jo vairāk uzpiedīs "vienlīdzību" jeb 50/50, jo lielāks būs atšķirība starp vīriešiem un sievietēm, kas skaidrojams ar to, ka vīrieši un sievietes nav vienādi un neviec vienādas izvēles.
Jautājums ekspertiem:
Kāpēc "vienlīdzība" attiecas tikai uz vadošajiem amatiem? Kāpēc necenšas palielināt sieviešu īpatsvaru zilās apkalītes darbos, kā, piemēram, mehāniķi, celtnieki, santehniķi, mūrnieki u.tml.?
Sievietēm ir visas iespējas tiekties uz augstākajiem amatiem, taču ceļš uz karjeras virsotni ir kā kara lauks. Neviens neatdos savu vietu virsotnē, ja nu vienīgi šie "eksperti" un ES necentīsies negodīgā veidā aizpildīt "kvotas".
Jābeidz vērtēt darbinieki, vadītāji un amatpersonas pēc dzimuma jeb īstenot 50/50 politiku, bet gan jāizvēlas cilvēki, kuri ir piemēroti un pietiekami kompetenti atrasties konkrētajos amatos.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X