Latvijas darba tirgū sieviešu stāvoklis ne tikai neuzlabojas – tas pasliktinās, uzskata eksperti un liecina statistika. Pastāv liela atšķirība starp vīriešu un sieviešu atalgojumu, bet sabiedrībā joprojām cieši iesakņojušies stereotipi par „sieviešu” un „vīriešu” profesijām un to, ka sievietēm var maksāt mazāk, jo galvenie pelnītāji ir vīrieši.

 

Uzkopšanas servisa uzņēmuma „SOL Baltics” mājaslapā internetā darba sludinājumos teksts ir dzimtes neitrāls – ir apkopēju, sētnieku vai sētnieču, uzkopšanas speciālistu vakances, taču attēlos pie sludinājumiem galvenokārt redzamas jaunas sievietes, kuras darbojas ar lupatu, slotu vai velk rokās gumijas cimdus. Uzņēmuma pārstāve skaidro, ka fotogrāfijās gribējuši parādīt īstus darbiniekus, nevis modeļus, un tā nu esot iegājies, ka šajās profesijās lielākoties strādā sievietes, norāda uzņēmuma cilvēkresursu un kvalitātes vadītāja Eveli Gorobinski.

Kaut gan Igaunijā bazētā firma regulāri atskaitās augstākajai vadībai par to, kā ievēro dažādus sociālās iekļaušanas principus, un pat vēlētos, lai darbā piesakās vairāk vīriešu, sabiedrībā valdošie stereotipi par to, ka sievietes telpas iztīrīs labāk, acīm redzot izrādījušies spēcīgāki. Taču no stereotipiem nav nekāda labuma – svarīgs ir konkrētā darbinieka pienesums un cilvēku dažādība, ir pārliecināts 10 uzņēmumus ietverošās pārvaldītājsabiedrības „Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks.

Palkvanieks arī pajoko: ja sievietēm varētu atļauties maksāt mazāk, visi nodarbinātu tikai sievietes. Taču „Eurostat” dati rāda, ka Latvijā pērn vīriešu algas bijušas par 23,3 % augstākas nekā sievietēm; tā ir lielākā atšķirība Eiropas Savienībā. Lai to mainītu, nepieciešama aktīva valsts institūciju iesaiste, uzņēmumiem izvirzot stingras prasības – kā tas ir Skandināvijā, uzskata Latvijas Universitātes asociētā profesore Marita Zitmane, kura pētījusi dzimtes stereotipus.

Pētniece norāda: vēl viens dziļi iesakņojies stereotips ir par vīrieti kā galveno pelnītāju un apgādnieku, tāpēc sievietēm var atļauties maksāt mazāk. Latvijā sievietes daudz biežāk nekā vīrieši strādā zemu atalgotās nozarēs, kā medicīna un izglītība, kurās arvien skaļāk izskan brīdinājumi par darbaroku trūkumu un dziļu krīzi. Sabiedrības integrācijas fondā savukārt kā pozitīvu tendenci izceļ to, ka sievietes arvien biežāk apzinās, ka darbā tiek diskriminētas, un ziņo par to. Darba devējiem arī esot liela interese par programmām iekļaujošas darba vides veicināšanai, atzīst Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Zaiga Pūce.

Jāatgādina, ka Eiropas Savienībā pērn apstiprināta prasība lielajos biržā kotētajos uzņēmumos līdz 2026. gada jūlijam veikt pasākumus, lai palielinātu sieviešu pārstāvību vadošos amatos. Zaiga Pūce minēja, ka, iespējams, derētu apsvērt līdzīgu kvotu sistēmu ieviest plašāk, ja citiem līdzekļiem dzimumu vienlīdzību darba tirgū neizdodas panākt.