Viens no lielajiem ukraiņu svētumiem un simboliem ir višivanka – tautiskiem rakstiem izšūta blūze vai krekls. 2006.gadā Čerņivcu universitātes studenti iedibināja īpašus šim simbolam veltītus svētkus – Višivankas dienu. Kopš tā laika kļuvis par tradīciju, ka to atzīmē katra maija mēneša trešajā ceturtdienā, un tā vieno ukraiņus visā pasaulē. Tā tas būs arī šodien, un arī Latvijā jau septīto gadu notiks īpaši Višivankas dienai veltīti pasākumi. Tiesa gan, ja sākotnēji tie bija bieži vien ļoti līksmi svētki, tad tagad jau otro gadu tie ir klusināti un uz apceri un piemiņu vērsti pasākumi.

Biedrības "Latvijas ukraiņu kongress" pārstāve Jana Streļeca stāsta, ka višivankas ukraiņiem ir kā tautas ģenētiskā koda nesējas, ukraiņi tic, ka tās dod spēku, aizsargā un arī vieno. Tās arī vizuāli atspoguļo visu Ukrainas reģionālo daudzveidību, jo var būt ļoti dažādas, sākot no baltiem krekliem ar ļoti smalkiem arī baltas krāsas izšuvumiem līdz pat īstam krāsu sprādzienam, kas raksturīgs Karpatu reģioniem. Arī tautai pašos tumšākajos brīžos, pat golodomora traģēdijā, ukraiņi višivanku saglabāja kā lielu vērtību.

Iniciatīva svinēt šim simbolam īpaši veltītu dienu, pieder Čerņivcu universitātes studentiem, viņi tradīciju aizsāka 2006.gadā, viņiem pievienojās mācībspēki un cita radošā inteliģence. Iniciatīva drīz sāka iedzīvoties arī citās zemēs, kur dzīvo ukraiņi. Latvijā Višivankas diena notiek kopš 2016.gada, un ja sākotnēji tie bija vairāk līksmi ukraiņu tautas tērpa godināšanas svētki, tad tagad skaļums un līksmība tiem vairs nepiederas.

Bet pasākums notiks arī šodien, un uz to aicināti visi, kas atbalsta Ukrainu. Šoreiz pasākums īpaši atgādinās par bērniem, kas cieš karā, un šai saistībā ir doma īstenot akciju, kas Eiropas līmenī bija iecerēta jau pērn, tomēr nenotika.

Višivankas dienas norises sāksies sešos vakarā, kad pie Brīvības pieminekļa izskanēs Latvijas un Ukrainas himnas.Pēc tam gājiens dosies uz Tarasa Ševčenko pieminekli Kronvalda parkā, kur būs klusuma brīdis Ukrainas aizstāvju piemiņai, ziedu nolikšana, bet pēc tam skanēs arī dzeja, pārdomas, būs arī "brīvais mikrofons".

Janai Streļecai pašai ir vairākas višivankas, divas no tām viņa saņēmusi kā dāvinājumu no ievainoto karavīru ģimenēm, kuri ārstējās Latvijā. Tās viņa tur goda vietā, bet šodien visticamāk ieradīsies melnā višivankā, jo kā viņa saka – kādi laiki, tādas višivankas.