Kopējās lauksaimniecības politikas reforma paredz obligātus vides aizsardzības pasākumus, lai lauksaimnieki varētu saņemt tiešos maksājums. Taču dabas aizsardzības ekspertu ieskatā jaunā atbalsta politika arī turpmāk nestimulēs videi draudzīgāku saimniekošanu. Eiropas Savienības lauksaimniecības ministri un Parlaments vienojušies par reformām un līdz 2023. gadam par to vēl jāvienojas trialogam. Tiesa, patlaban dalībvalstīm dota lielāka brīvība noteikt "zaļās" tiešmaksājumu prasības, kuras jāiekļauj nacionālā reformas stratēģijas plānā, ko Zemkopības ministrijai jāizstrādā gada laikā.

Par Kopējās lauksaimniecības reformas virzību pēdējās nedēļās bažas un vilšanos izteikušas vairākas zaļās organizācijas. Tostarp Latvijas Dabas fonds norādījis, ka par zaļāku lauksaimniecību nākamos septiņus gadus var aizmirst. Patlaban Eiropas ministru padomē atbalstīts variants, kurā 20% no atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem piešķirtu par vidi saudzējošu saimniekošanu, ko reformā dēvē par ekoshēmām. Savukārt parlamenta priekšlikums ir šo zaļā atbalsta daļu noteikt 30% apmērā. Tikmēr nevalstiskās vides organizācijas piedāvāja piešķirt 50% finansējuma stingri noteiktiem vides mērķiem, saka Latvijas dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis.