Latvija nav pilnībā gatava tik liela mēroga un sarežģītības projektam kā „Rail Baltica”, un atbildīgās iestādes līdz galam neapzinās ar tā ieviešanu saistītos riskus. Šāds secinājums izriet no Valsts kontroles (VK) nacionālā ziņojuma, kurā vērtēts, cik efektīva ir „Rail Baltica” projekta pārvaldība Latvijā.

Secinājumi nav glaimojoši: aktivitātes kavējas līdz pat četriem gadiem, apgūta vien ceturtā daļa no pieejamās naudas, klibo iestāžu sadarbība un būtiskākais – ļoti gausi rit darbs pie „Rail Baltica” trasei vajadzīgo nekustamo īpašumu atsavināšanas.

Valsts kontroles ziņojums par „Rail Baltica” projekta ieviešanu tieši Latvijā seko pirms divām nedēļām publicētajam visu trīs Baltijas valstu revidentu kopziņojumam. Tajā tika secināts, ka aktivitātes Baltijā kopumā atpaliek no grafika par pusotru gadu. Cik labi ar savu daļu tiek galā Latvija?

Valsts kontroles revīzijas secinājumus vērtē satiksmes ministrs Tālis Linkaits un „Eiropas dzelzceļa līniju” vadītājs Kaspars Vingris.