Latvijas Radio sāk ierakstu ciklu „Zaudētais siltums”, kurā stāstīsim par iemesliem, kādēļ tik liels skaits māju vēl aizvien nav nosiltinātas. Stāstīsim gan par pozitīviem, gan arī negatīviem piemēriem. Šodien skaidrojam, cik daudz daudzdzīvokļu mājas līdz šim jau ir nosiltinātas un kāpēc iedzīvotāji joprojām ir skeptiski.

Šī ziema daudziem atnesa nepatīkamu pārsteigumu – augstus siltuma rēķinus. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju, visdrīzāk, nākamajā apkures sezona nebūs ne ar ko labāka. Viena no iespējām, kā par siltumu maksāt mazāk, ir ne tikai meklēt lētākus apkures veidus, bet arī siltināt savu mājokli. Diemžēl Latvijā ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu ir ļoti slikti. No visām padomju laika mājām, kuras brēc pēc renovācijas, nosiltinātas ir tikai desmitā daļa. Iedzīvotāji joprojām ir skeptiski un ir pārāk maz tādu, kuri saskata pozitīvu rezultātu šajā rīcība.

Latvijas Radio devās uz Rīgas rajonu, kas atrodas pretī Botāniskajam dārzam un tur daudzdzīvokļu māju pagalmos jautāja sastaptajiem iedzīvotājiem – vai viņi paši dzīvo siltinātā daudzdzīvokļu mājā un kādēļ, viņuprāt, Rīgā cilvēki tomēr tik kūtri izlemj spert šo soli – īstenot daudzdzīvokļu mājas renovāciju, kas ilgtermiņā nodrošina siltāku dzīvokli un arī mazākus apkures rēķinus?

Atbildes bija tādas pašas, kas dzirdētas gadiem. Piemēram: „Ļoti grūti savākties un es domāju, ka cilvēki vienkārši negrib ieguldīt naudu, ja neredz rezultātu uzreiz. Domāju, ka daudzās daudzdzīvokļu mājās ir parādi par komunālajiem maksājumiem, līdz ar to par siltumu papildu maksāt diez vai kāds piekritīs.”

Kāds cits min: „Tas ir dārgi, tāpēc nevēlas neviens tērēties. Šeit nedzīvo bagāti cilvēki. Pārsvarā pensionāri. Tāpēc šajā rajonā nav vispār renovētu daudzdzīvokļu ēku.” Savukārt, kāda atbilde skan šādi: „Mums ir ļoti silti. Dzīvoklī ir 20-25 grādi. Mums siltumu vairāk nevajag. Es nezinu, kā ir dzīvot pirmajā stāvā vai dzīvoklī, kas ir pie mājas gala sienas. Varbūt viņiem ir auksti. Jā, rēķini bija lieli.”

„Es nedomāju, ka nevēlas. Manā mājā dzīvo ļoti daudz pensionāru. Es domāju, ka tas ir naudas jautājums. Iespējams, ka nevar savākt un ir gatavi paciest vēsumu,” atbild kāda cita. Vēl kāda sieviete piebilst: „Mūsu mājai nav uzkrājums. Tāpat mājās nav neviens entuziasts, kas to uzņemtos. Kad mēs mājai taisījām jumta remontu, tad to uzņēmās mans vīrs. Tās bija šausmas. Viņš teica, ka vairs nekad tādu darbu nedarīs.”

Mājas gaida renovāciju

Lai gan daudzdzīvokļu mājā visi dzīvokļa īpašnieki ir šī nama saimnieki, izņemot, protams, gadījumus, kad dzīvoklī dzīvo īrnieks, radinieks vai paziņa, tomēr saimnieka domāšanas trūkums ir acīmredzams un tas atspoguļojas arī graujošajos statistikas datos. Latvijā kopumā ir 16 tūkstošu daudzdzīvokļu mājās, kas būvētas padomju laikā. 70% no šīm mājām ir jāveic remonts un tās noteikti būtu jāsiltina, atzīst Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs.

Statistikas dati nav iepriecinoša: pēdējos 13 gados, kad Latvijā sākās daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmas, ar valsts atbalstu, kas būtībā ir Eiropas Savienības struktūrfondu grants, nosiltinātas vien 1600 daudzdzīvokļu mājas jeb tikai 10% no kopējā skaita, kurām tas noteikti būtu jādara. Līdz šim daudzdzīvokļu māju siltināšanā ieguldīti nedaudz virs 530 miljoniem eiro.

Daudzdzīvokļu ēku siltināšanu var sadalīt divos lielos posmos. 2007.-2013.gads, kad daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmu ieviesa Latvijas investīciju un attīstības aģentūra. Un 2014.-2020.gada plānošanas periods, kad šo programmu ievieš AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Septiņos gados daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā īstenoti projekti nedaudz vairāk nekā 200 miljonu eiro apmēra, teic "Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.

Pirmajos sešos gados "Altum" īstenotajā programmā ir pabeigtas 322 daudzdzīvokļu mājas un procesā ir 93 daudzdzīvokļu māju siltināšana visā Latvijā.

"Altum" pārstāve atklāj, ka pēdējos divos gados energoefektivitātes programmā šķērslis bija gan pandēmija, kad bija ierobežota iespēja rīkot namu kopsapulces, gan arī tas, ka auga būvniecības izmaksas. Viņa min, ka ir daudzdzīvokļu mājas, kas programmā pieteicās, bet pagaidām ietur pauzi.