Apmēram 44% no visiem Latvijā esošajiem daudzdzīvokļu namiem atrodas Rīgā, bet aktīvāka namu atjaunošana līdz šim notikusi reģionos. Rīgā nosiltinātas vien 65 daudzdzīvokļu ēkas, kas ir tikai 3% no vajadzīgā apjoma. Iemesls, kādēļ pēdējos desmit gados Rīgā ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu veicies ievērojami sliktāk nekā reģionos meklējams ne vien kūtrajā iedzīvotāju aktivitātē, bet arī galvaspilsētās vadības lēmumos – Nila Ušakova vadībā māju renovācija Rīgā nav bijusi domes prioritāte. Tagad mērķis un vajadzība ir ambicioza – līdz 2050.gadam Rīgai ir jānosiltina 6000 daudzdzīvokļu ēkas. Diemžēl ir arī skaidrs, ka visdrīzāk šo mērķi Rīgai nu nekādi neizdosies sasniegt.

Labie piemēri nedaudz palīdz

Rīgā Patversmes iela ir īpaša – šeit ir nevis viena renovēta ēka visas ielas garumā, bet veselas trīs. Patversmes ielas iemītnieks, aktīvists Ainārs Zandersons, kurš pirms desmit gadiem kopā ar citiem Patversmes ielas 24. nama iemītniekiem panāca, ka māja tiek renovēta, atzīst: „Uz šīs ielas mēs bijām pirmā māja, pēc tam renovēja dzelteno māju – Patversmes 30. Tā ir tā kā mūsu dvīņu māja. Tai ir līdzīgi nama ornamenti.”

Māja uzcelta 1953.gadā. Tagad nama iekšpagalmā ir skaisti iekoptas puķu dobes un pirms vairākiem gadu desmitiem celtā ēka izskatās ne sliktāk kā turpat blakus esošais jaunais projekts, kuru tagad būvē.

Ainārs stāsta, ka nama iemītnieki 2005. gadā izveidoja biedrību un paši sāka namu apsaimniekot. Veicas uzkrājumus mājas remontam un bija viena no pirmajām mājām Rīgā, kas sāka nama renovāciju. „Lēcām iekšā nezināmajā, nezinot, vai būs atbalsts vai nebūs. Solīt jau solīja,” saka Ainārs. Sliktā stāvoklī tad bijusi mājas fasāde, tecējis jumts. Darbus veikuši pa posmiem. Ainārs arī pieļauj, ka tieši viņu māja, kas jau bijusi renovēta, bijis arī labs piemērs citiem, lai arī sakārtotu savas daudzdzīvokļu ēkas. „Iespējams, ka tieši mūsu renovētā māja ir attīstījusi šo rajonu, jo rajons nav slikts,” uzskata Ainārs.

Latvijas Radio devās arī uz Anniņmuižu. Tur māja Anniņmuižas bulvārī 60, tika renovēta un siltināta pirms 12 gadiem. „Man ir bēdīgi, ka desmit gados mēs šeit joprojām esam vienīgie. Visā apkārtnē esam vienīgā renovētā māja. Es neredzu, ka pie šiem apstākļiem, šajā situācijā cilvēki tomēr izlems kaut ko tādu veikt un maksāt par to daudz. Es ar interesi apskatījos, kādas ir bijušas siltumenerģijas cenas. Līdz šim visaugstākā cenā ir bijusi 2012. gadā. Šogad būs nākamā lielākā. Vēl pagājušajā gadā nebija ne tuvu tāda cena kā 2012. gadā, un tas nozīmē, ka cilvēkiem no 2012. gada līdz pagājušajam gadam nebija nekāda dzinuļa kaut ko veikt. Bet, viņi varēja samaksāt, jo dzīve jau gāja uz augšu. Algas palielinājās, bet tās ir liekas klapatas un vajag cilvēku, kas ar to visu nodarbojas. Tā ir neiespējamā misija,” uzskata Anniņmuižas 60 nama vecākā Anita Bērziņa.