Pirmo reizi uz skatuves Anta Eņģele uznāca  studentu folkmūzikas festivālā Jelgavā 1987. gadā. Un līdz šai dienai, kad viņa paņem rokās ģitāru, tad visas durvis atveras. Viņai ir vairākkārt palaimējas dzīvē satikt cilvēkus, kas iedod pagrieziena punktu vai kas kādu brīdi ir viņas pavadoņi un skolotāji. Tā Anta satika Māru Ķimeli, kura viņu vienkārši nolika uz skatuves, lai kādu brīdi padzīvojas uz tās. Tas gan esot jau uz diezgan ilgu laiku. Līdzīgs brīnišķīgs pavērsiens un atklājums ir arī monohords. Tas atnācis vienā no viņas „nulles punktiem, kad nebija skaidrības, ko tālāk darīt". Anta aktīvi vingro, bet pēc spraiga treniņa savām vingrošanas biedrenēm relaksācijā spēlē monohordu. Par pēdējā laika notikumiem Anta saka: „Nav taču noslēpums, ka tagad ir arī lielu globālu pārmaiņu laiks, un krīze nepienāk, lai mūs iznīcinātu. Tā atnāk, kad kaut kas ir ļoti iestrēdzis.