Māris Martinsons pēc izglītības ir teātra režisors, viens no mūzikas video klipu pamatlicējiem Latvijā. Teju 20 gadus dzīvojis un radoši strādājis Lietuvā, kur kļuvis par „pionieri” oriģinālseriālu veidošanā. Līdz šim radījis vairāk nekā 15 oriģinālseriālus Lietuvā un Latvijā, ir sešu grāmatu autors, vairāku spēlfilmu autors un režisors, ieskaitot pirmo Latvijas – Honkongas kopražojuma filmu „Amaya” un Latvijas – Japānas kopražojuma filmu „Maģiskais kimono”. Kopš 2010.gada viņš ir atgriezies un dzīvo Latvijā.

Šobrīd notiek gatavošanās filmēšanas procesa uzsākšanai režisora Māra Martinsona, kā viņš pats to ir nodēvējis - mūža darbam - vēsturiskai filmai „Zeme, kas dzied”. Filma top ar Nacionālā Kino centra atbalstu un tās pirmizrāde ir paredzēta 2023.gadā. Tas būs vēsturisks stāsts par Pirmo latviešu dziesmu svētku dzimšanu 1873. gadā, kad tika ielikts pamats unikālai tradīcijai, kas 2023. gadā svinēs 150. jubileju.

Bet īsu mirkli Māris Martinsons ir bijis saistīts arī ar Latvijas Radio. 1991. gadā kopā ar Ivetu Daini veidojis raidījumu "Dzirkstele".

"Tas notika pilnīgi nejauši.Tajā laikā pēc "Komunālā blūza" [grupas "Remix" dziesma] mēs ļoti daudz radoši komunicējām ar Igo, un viņam vienmēr bija kaut kādas pārgalvīgas idejas. Un vienreiz viņš saka: Māri, vai negribi atnākt kopā ar mani uztaisīt raidījumu? Es saku, uz kurieni, uz radio? Nu ja, uz radio!" atminas Māris Martinsons, kurš uzaicinājumu pieņēmis.

"Tas jau bija pilnīgi cits radio nekā tagad. Visu ierakstīja uz lentām. Pēc tam tās lentes ar šķērītēm grieza, līmēja," bilst Māris Martinsons.

"Iznāca kaut kā tā, ka viens raidījums, otrs. Pēc tam skatos, Igo vairs nav, viņš atkal kaut kur citur kaut ko dara, dziesmas raksta, vai klipus taisa un es jau arī Iveta kopā taisām raidījumus," par darbu Latvijas Radio turpina Māris Martinsons. "Atceros, 16. februārī es braucu uz Lietuvu un paņemu līdzi to diktofonu un intervēju cilvēkus.

Ne mazākās sajēgas nebija, kā taisīt kaut kādus radio raidījumus. Pēc tam kopā ar Ivetu līmējām un tā līmēšana atgādināja tādu kā arī filmas līmēšanu savā laikā, kad tika filmēts uz lentes. Bet tas samērā ātri beidzas. Tas bija tāds īss posms raidījumā "Dzirkstele". Tāds aizraujošs, bez šaubām, jo tajā laikā radio, televīzija bija tādas sfēras, kurās nevarēji vienkārši tāpat ienākt un teikt - labdien, es gribētu uztaisīt raidījumu, vai, redziet, es esmu uztaisījis raidījumam savā telefonā."

Raugoties uz Latvijas Radio darbu šodien, Māris Martinsons uzteic stāstus.

"Radio ar to atšķiras, ka tur radoši cilvēki veido tās programmas, un arī šī programma, kurā esmu, man liekas, ne pirmo reizi, tiek veidota tā, lai, teiksim, cilvēks noklausītos to raidījumu, viņš dzirdētu stāstu, viņš uzzinātu kaut kādas lietas, kuras viņš citur neuzzinātu. Un vēl tas viss pēc tam paliek kaut kur un tā ir vērtība, pie kuras vienmēr atgriežoties tu vari kaut ko tiešām uzzināt vairāk par sevi un patīkamas atmiņas," bilst Māris Martinsons.