Ir Pūpolu jeb Palmu svētdienas vakars, kad mēs atceramies notikumus par Jēzu, sagaidīšanu Jeruzalemē. Ar kādām gavilēm un palmu zariem viņš tika sagaidīts, bet nepagāja ne nedēļa, kā sajūsma noplaka un šos gaviļu saucienus nomainīja gluži citi - sit viņu krustā. Cilvēku domas bija mainījušās, bet kā tās varēja tik strauji mainīties, kāpēc viņu neaizstāvēja tie, kuriem viņš bija tik daudz labu darījis, kurus viņš bija dziedinājis, kuriem viņš bija acis atvēris, kas bija tapuši veseli, miesiski un garīgi?  Kur tad viņi bija tajā laikā, kad Jēzu vajadzēja aizstāvēt, vai varbūt arī viņu sirds stāvoklis bija mainījies? Šis jautājums arī ir galvenais, kuru mēģināsim izdibināt, kāds tad ir sirds stāvoklis, ko mēs vispār saprotam ar šo vārdu Bībelē, - sirds. Kāpēc gudrais Zālamans ir sacījis: "Pāri par visu, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība." Vai tā ir mūsu fiziskās sirds, vai arī ar to mēs saprotam vēl kaut ko vairāk? 

Sazināmies ar Liepājas bīskapu emeritus Pāvilu Brūveri, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskapa Modri Ozoliņkēviču, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes bīskapu Andri Kravali.