Latvijas skolēnu lasītprasme ir pazeminājusies, taču starptautiski tā joprojām ir augstāka par vidējo. Tā liecina starptautiska pētījuma rezultāti, kurā pētīti Latvijas sākumskolas skolēnu lasītprasmes sasniegumi.

Starptautiskās lasītprasmes novērtēšanas pētījumā “PIRLS” (Progress in International Reading Literacy Study), ko organizē Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija, par lasītprasmi uzskata skolēnu spēju saprast izlasīto – vai tekstā atrod vajadzīgo, spēj to izvērtēt un izdarīt secinājumus.

Lasītprasmi mēra skolēniem 4. klases beigās. Pētījuma pamatā ir tests divu stundu garumā. Tā laikā skolēni lasa divus tekstus un atbild uz jautājumiem. Pēc testa pilda arī vairākas aptaujas. Kopumā 2021. gada pētījumā piedalījās 56 valstis no visas pasaules. Latvijā šajā pētījumā piedalījās vairāk nekā 4 tūkstoši skolēnu (4369) no 156 dažādām Latvijas skolām.

Līdz šim Latvijas skolēnu rezultāti ir bijuši augsti, taču 2021. gada rezultāti rāda, ka, salīdzinot ar 2016. gadu, sasniegumi ir ievērojami pazeminājušies. Ja pirms pieciem gadiem starp 50 valstīm Latvija bija 11. vietā, tad – 2021. gadā starp 56 valstīm – 23. vietā.

Sasniegumu kritums ir vienlīdz skāris visas skolēnu grupas – gan meitenes, gan zēnus, gan labos, gan sliktos lasītājus, tostarp visus reģionus. Tomēr, kā stāsta Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore un LU Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece Antra Ozola, “mūsu skolēni joprojām lasa labāk nekā vidēji pasaulē.”