Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) ir neapmierināts ar veselības ministres Ilzes Viņķeles ("Attīstībai/Par!") tempu Covid-19 jautājumos, to viņš atzinis intervijā žurnālam "Ir", piebilstot, ka uzņemas pilnu atbildību par to, ka nav spiedis rīkoties ātrāk.

Kariņš uzsver, ka valdība jau četras nedēļas aktīvi seko, ko paši mediķi saka par sistēmas spēju tikt galā. Pagājušajā nedēļā pirmo reizi Veselības ministrija pati sasaukusi savu iekšējo krīzes vadības grupu, lai sāktu slimnīcu pārkārtošanu un atbrīvotu vairāk gultu potenciālajiem Covid-19 slimniekiem. 

Savukārt "Attīstībai/Par!" līderi kritizē Kariņa nostāju krīzes laikā pēc viņa izteikumiem par veselības ministri. Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līderi Juris Pūce un Daniels Pavļuts pauž kritiku par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa nostāju Covid-19 krīzes laikā, tajā skaitā saistībā ar premjera izteikumiem par veselības ministri Ilzi Viņķeli.

Situāciju vērtē domnīcas "Providus" vadošā pētniece Iveta Kažoka, politologs, PR aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis un žurnālists Māris Zanders.

Iveta Kažoka norāda, ka šis premjera paziņojums ir Kariņam neraksturīgs, tāpēc tas ir jāuztver nopietni.

"Pozitīvi, ka premjers uzsver savu atbildību, jo viņš ir centrālā koordinējošā persona Covid krīzē," atzīst Kažoka.

Kažoka norāda, ka patlaban izgaismojas vairāku nozaru vāja sadarbība krīzes situācijās. Līdzīgu viedokli pauda žurnālists Māris Zanders.

Runājot par valdības stabilitāti, Kažoka norāda, ka nav redzamas citas alternatīvas. Tam piekrīt arī politologs Filips Rajevskis, sakot, ka "nešķiet, ka valdība varētu krist premjera un veselības ministres emocionālā konflikta dēļ". Taču rodoties sajūta, ka nav līdz galam skaidrība par valsts kapacitāti un resursiem Covid krīzē, un tā gan esot Veselības ministrijas kompetence.