Aizvadītā sestdiena Latgales rikšotāju zirgu audzētājiem bija liela diena, jo nu jau četrpadsmitogadu pēc kārtas Ludzas novada Pušmucovas trasēpar prestižo Latvijas Zirgaudzētāju biedrības ceļojošo „Latgales kausu” cīnījās braucēji no Gulbenes, Jēkabpils, Ludzas, Balvu un Krāslavas novada. 

Zirgu rikšotāju sacensības “Latgales kauss” kā jau ierasts notiek trasē Ludzas novada Pušmucovas pagastā. Ierobežotā trase sagatavota un tajā iesildās rikšotāji. Daļa no zirgiem izskrējuši un atpūšas stallī. Sacensību dalībnieki pirms starta dalās savās emocijās.

Inese Berga no Gulbenes novada šoreiz sacensībās startē ar diviem zirgiem un viens no tiem - 13 gadus vecais rikšotājs Atonas.

„Ludzas kausu ir gadījies vinnēt, Latgales kausu nē. Nav vēl veicies. Kurš ar zirgiem ir „saslimis”, tas jau trenē un brauc uz sacensībām visu laiku.

Tur jau par grūtumu neiet runa, tur jau runa ir par azartu, par patikšanu, kad vienkārši to vajag darīt.”

Evelīnai Koledai ir 25 gadi viņa strādā algotu darbu Daugavpilī, bet itin bieži brauc uz Krāslavu, lai trenētu savu rikšotāju un gatavotos sacensībām. Pērn viņa spraigā cīņā jau izcīnīja „Latgales kausu”. Braucēja atzīst - lai kā sagatavotu zirgu sacensībām- vienmēr pastāv faktori, kas var ietekmēt skrējiena rezultātu.

„DelotTooma. Zirdziņam 15 gadi. Viens no vecākajiem un lielākajiem zirgiem. Pagājušajā gadā ļoti karsti bija, kamēr zirgus atvedām no Krāslavas novada, ļoti karsti, viņi bija visi slapji, spēka arī bija mazāk. Šodien labāki laika apstākļi un zirgi arī šodien mierīgāki.”

Savus divus zirgus Ludzas novada Isnaudas pagasta iedzīvotāja Ilona Malahova gatavojusi sacensībām ar pacietību un mīlestību.

„Tā ir mana Salamandra. Es ar viņu braucu jau astoto sezonu. Mēs ar viņu piedalījāmies sacensībās gan Lietuvā, gan Igaunijā. Mēs esam vinnējušas „Latgales kausu” un arī sacensībās „Latvijā dzimis”. Saņēmām balvu „Ātrākais Latvijā dzimis zirgs.” Tas bija pirms diviem gadiem. Salamandrai 13 gadi. Un tā ir mana otrā ķēvīte -  Sara Lou- viņai ir 6 gadi. Trenējamies braucot pa ceļa malu, četras piecas reizes nedēļā. Braucam 10 -12 kilometrus.”

Sandra Soikāne no Ludzas novada stāsta, ka zirgi viņas dzīvē ir bijuši jau no bērnības un rikšotāju audzēšana, trenēšana ir viņas sirdsdarbs un lielā mīlestība.

„Sievietei tas ir smagāk, jo sievietei ir jāapvieno sports ar to, ka jābūt saimniecei mājās, bērniem mātei, sievai vīram. Bet tas padara sievieti tikai stiprāku. Kad tu brauc, tas ir tikai prieks, sajūsmas pilni braucieni kā šodien.”

Sandra atzīst, ka par uzvaru viņa apbalvo savu zirgu ar āboliem, burkāniem, tomēr tajā pašā laikā viņa uzskata, ka treniņi un sacensības ir rikšotāja darbs.

„Es nepiekrītu tam, ka zirgs ir kā bilde mājās. Ja viņam ir jāskrien, tātad ir jāskrien. Nav jau tik traģiski, varbūt tā izskatās no malas. Man šodien ir divi zirgi ViktoryBoy un otrs ir Jam Star. Džimiks un Boņuks. Tagad skrēja Boņuks. Es šodien esmu ar viņu ļoti lepna. Tā ir laimes spēle.

Ir tāds teiciens – 70% cik tev zirgs ir sagatavots, 20% cik tu pratīsi to zirgu novadīt trasē un 10% ir veiksme.”

Sacensību organizētāja, komentētāja un arī sacensību galvenā tiesnese Inese Ruskule atzīst, ka prognozēt, kurš no braucējiem uzvarēs nav iespējams, jo situācijas ir ļoti dažādas, tāpēc skatītājiem, kuru uz sacensībām šogad sabrauca itin daudz, intriga saglabāsies līdz pat pēdējām sekundēm.

Rikšotāji Latgalē joprojām tiek audzēti, trenēti un arī piedalās dažādās sacensībās, nesot Latgales vārdu pasaulē. Turpina Inese Ruskule.

„Lielākie mums ir Nikolajs Galiļejevs no Krāslavas novada, Sandra Soikāne no Ludzas novada. Viņi ir saglabājuši savs pozīcijas, turpina audzēt kumeliņus un mūsu Latgalē dzimušie zirgi veiksmīgi startē arī ārzemju hipodromos.”

Rikšotāju sacensības Ludzas novadā izvērtās itin spraigais. Par ceļojošo „Latgales kausu” cīnījās braucēji no Ludzas, Balvu un Krāslavas, Jēkabpils un Gulbenes novada. Par uzvarētāju un kausa ieguvēju šoreiz kļuva Ilona Malahova no Ludzas novada ar savu rikšotāju Sara Lou.