Noslēdzot raidījumu ciklu Pret Goliātu, pievēršamies jautājumam par atjaunotās neatkarīgās Latvijas politisko un valsts sistēmu un sabiedrību kopumā, kā to spēku, kam vajadzēja demontēt padomju iekārtu un uzbūvēt tās vietā citu. Kā ir veicies ar šo pārbūves darbu, vērtē vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs.

"Es domāju, ka noteikti bija jādemontē, tā politiskās pārvaldes sistēma, kāda eksistēja Padomju Savienībā 80. gadu otrajā pusē, kas iekļāva arī drošības dienestus un to ietekmi civilajā vai pilsoniskajā dzīvē, kāda tā bija iebūvēta padomju varas sistēmā," atzīst Mārtiņš Mintaurs. "Kad mēs runājam par šo politisko sistēmu, kāda eksistēja Padomju Savienībā, tad runa ir par Komunistiskās partijas vai tās Latvijas filiāles Latvijas Komunistiskās partijas ietekmi politiskajā dzīvē, ietekmi varā, kas, protams, bija jādemontē un kas praktiski netika līdz galam izdarīts.

Mēs varam runāt par to, ka ir arī zināmas atšķirības starp to, kā veidojās atjaunotās Igaunijas Republikas politiskā elite pēc 1991. gada un kā atšķirīgi veidojas Lietuvā un veidojās Latvijā."

"Mēs varētu runāt caur šo partijas ietekmi, jo tai bija politiskās un ekonomiskās varas monopols Padomju Savienībā. Un, protams, Komunistiskās partijas ietekme neaprobežojās tikai ar šo deklarēto politiskās varas līmeni," skaidro Mārtiņš Mintaurs. "Mēs runājam būtībā par korporatīvu sistēmu, kāda pastāvēja Padomju Savienībā tās norieta posmā, par savstarpējās saziņas un savstarpējās ietekmes tīkliem, kas uzturēja padomju varas sistēmu un kas manā skatījumā tika vismaz daļēji saglabāti vai, ja tā var izteikties, pārkrāsoti tiem pašiem cilvēkiem, kuri veidoja šo padomju varas sistēmu, tiem pašiem cilvēkiem lielā mērā kļūstot par  Latvijas Republikas politiskās elites sastāvdaļu un pie tam būtisku sastāvdaļu."