Raidījumu ciklā par pretestību padomju okupācijas varai un par šī varas sagraušanu pagājušā gadsimta 80. gadu otrajā pusē un 90. gadu sākumā, saruna par Latvijas Tautas fronti, par to virzošo un vadošo kustību, kurai arī bija padomju sistēmas likvidētāja loma Latvijā un arī Latvijas valstiskuma atjaunotāja loma. Stāsta vēsturnieks Edgars Engīzers.

Latvijas Tautas fronte tapa 1988. gada rudenī, un tas vispārzināmais stāsts ir kā jau šī gada pirmajā pusē tās idejas bija kaut kur gaisā un ģeogrāfs Valdis Šteins tiek piesaukts kā tas cilvēks, "kurš to vārdu uzminēja", runājot ar romantisma laikmeta dzejas vārdiem, tātad kurš pirmais definēja to, ka mums vajadzētu tādu Tautas fronti.

Zīmīgi, ka viņš esot devies ar šo ideju uz Rakstnieku savienību un tad kurš nu tur to atbalstīja, kurš nē, bet galu galā šāda rezolūcija par Tautas frontes tapšanu tika nolasīta Radošo savienību plēnumā, kas notika 1988. gada 1. un 2. jūnijā. Tai pašā, kur toreiz Mavriks Vulfsons pirmo reizi pateica vārdu okupācija Latvijas vēstures sakarā, faktiski ievirzot jautājumu par padomju varas leģitimitāti šeit, Latvijā.

Sarunā, kas bija veltīta Tautas frontes dibināšanai, ar Valdi Šteinu, Jāni Rukšānu un Viktoru Avotiņu, Avotiņš teica tā, ka droši vien tādu dzīvokļu, kur virtuves sarunās šī ideja vai līdzīga ideja tika piesaukta ap to laiku, ir bijis ne viens vien.

Edgars Engīzers uzskata, ka atmodas laika idejas vispār jāsaista ar daudz senāku laiku.

"Man gribētos pat paskatīties drusku senākā pagātnē un sākt saruna ne tikai ar Tautas frontes dibināšanu un tās visnotaļ mīklainajiem apstākļiem, bet par atmodu kā tādu. Ilgākā laika posmā, domājot par šo procesu, esmu nonācis pie novērojuma, kas varbūt nav tik daudz zinātnisks secinājums avotu nepietiekamības dēļ, bet novērojums, ka ļoti liela loma Latvijas atmodas procesos, tajā skaitā arī Tautas frontes dibināšanā, ir politiskajām norisēm Maskavā. Un, kamēr Maskavas arhīvi mums nesniedz informāciju par šiem procesiem, tad jebkurā gadījumā. 80. gadu vēstures pētniecība Latvijā būs tikai vienpusējos nacionāla līmeņa avotos balstīta un pie tādiem tālejošiem arhīva datos balstītiem secinājumiem mēs varbūt tik vienkārši nemaz nevarēsim nonākt," uzskata Edgars Engīzers.

Viņš norāda, ka atmoda Latvijā nav atraujama no procesiem visā Padomju Savienībā, kas sākās jau ievērojami ātrāk par 1988. gadu. Tas jau ir 1986. gads, kad Gorbačova "perestroika" strauji uzņem apgriezienus.

"Bet kur mēs varētu ieraudzīt Atmodas laika ideju saknes? Varbūt mums šīs atmodas laika saknes nav jāmēģina saskatīt 80. gadu procesos vai 70., 60. gadu disidentu kustībā, kas, lai vai cik neliela, bet Latvijā arī bija. Bet man šķiet, arī salīdzinot ar tā laika procesiem citur Padomju Savienībā, ka īstenībā mums Atmodas saknes būtu jāmeklē 1919. gada 11. novembrī," norāda Edgars Engīzers.

"Tas ir laiks, kad latviešu tauta noticēja pagaidu valdībai, bermontiādes beigu posms, Rīgas atbrīvošana, un šī noticēšana pagaidu valdībai un vēlāk demokrātijai kā tādai, kas mums deva 15 demokrātiskus gadus Latvijas vēsturē, un vēl piecus neatkarības gadus, mums deva paaudzi, kas bija ar pilnīgi atšķirīgu pieredzi 80. gadu otrajā pusē. Tā ir paaudze, kas ir manu vecvecāku paaudze, tālaika aktīvistu vecāku paaudze un domājot par vēsturisko atmiņu, tieši šīs paaudzes mantojums bija noteicošais," turpina Edgars Engīzers.

Vēsturnieks atzīst, ka tieši šīs paaudzes, kas bija pieredzējusi neatkarīgu Latviju, stāsti iedvesmoja.

"Tieši šī paaudze bija tie, kas iedvesmoja un stāstīja par demokrātiju, kas kādreiz Latvijā ir bijusi, ko viņi ir piedzīvojuši. Stāsti par neatkarību arī radīja to fonu. Līdz ar to pat tādā psiholoģiskā emocionālā līmenī atmodas sākums un arī Tautas frontes saknes, jo Tautas fronte jau nav tikai organizācija, Tautas fronte apvieno visu tautu, tas ir rezultāts šādai sociālās atmiņas paradigmai, kas saglabājusies no neatkarības gadiem,un, manuprāt, kas veidojusies tieši bermontiādes laikā, kad šī masu noticēšana demokrātijai ir guvusi virsroku,"" analizē Edgars Engīzers.

"Attiecīgi šī ticība ir saglabājusies visu autoritāro laiku, visu totalitāro Otrā pasaules kara periodu, izdzīvoja staļiniskās represijas un šī ticība ir realizējusies masu atbalstā Tautas frontes idejām, kas sākotnēji, dibinot organizāciju, jau nemaz nebija tik strikti vērstas uz valstiskās neatkarības atjaunošanu vai nacionālo atdzimšanu kā ideoloģija. Tā bija veidota kā kustība "perestroikas" atbalstam un pirmajās deklarācijās tas skaidri rakstīts, kas mūs noved pie tēzes, ko es jau minēju, ka liela daļa no arhīviem un liela daļa no patiesības slēpjas Maskavā."