Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.

Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Ivars Magazeinis / Juoņs Ryučāns.

Ivars Magazeinis ir latgalīšu dzejnīks, publicists, tulkuotuojs i ari gids. Sovus literarūs dorbus publiciejs ar pseidonimu Juoņs Ryučāns, vys tik pat atzeist, ka ar vuordu Juoņs jū saista ari daudzi kas vaira, tai kai tys ir ari juo kristeitais vuords.  

Dzims Ivars Rēzeknis nūvodā, bet niu dzeivoj i par sovu sātu sauc Daugovpili. Juo dorba myužs ir vysā raibs, jis struoduojs vysvysaidus dorbus dažaiduos jūmuos – nu laikroksta „Diena”, Vangažu dzeļžabetona ryupneicys, da vuocu volūdys školuotuoja i eksperta Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā. Niu Ivars struodoj tīsā.

Kai autoru Juoni Ryučānu literaturys cīneituoji pazeist jau nu deveņdesmitūs godu, kod jis pīsavērse dzejai i atdzejuošonai latgalīšu volūdā. Ryučāns teik uzskateits par vīnu nu latgalīšu postmodernuos dzejis golvonūs autoru.  „Maņ tys beja tai, ka vajag metaforuos i ka latgaliski var izasaceit metaforuos. Bet na kai pošmierkis. I pļus, raugūt tūs vuordus, kas maņ apleik beja dzierdāti, tod piec tam maņ lela autoritatie ir ari profesore Leikuma. Paskaitūt jū, kū mes asam pagaisynuojuši i ka mes eistyn nazkod leksikā i puorejā, palosūt Nikodema Rancāna „Kristopa Brema ceļuojums pa Latgolu”, kod tei volūda vēļ nav samuoksluota, nu maņ tys ruodejuos, ka jū var salikt tādā modernā redzīnī. I kūpā ar tim vysim vuordim, kurus nu jauna var rozcyluot. Tys ir tys muns postmodernismys.”

Sevi gon jis sauc par konservatoru ituo vuorda lobuokajā nūzeimē. Nu 2006. goda jis ir ari Latvejis Rakstnīku savīneibys bīdrys. Ryučāna dzeja publicāta dzejis kūpkruojumūs i laikrokstūs. Bet jis ir izdevs ari divejis sovus dzejis kruojumus – „Sekšalteņu nūstuošonys” (2001) i „Nūstuošonys apleik tehnogodam” (2005). Taipoš Juoņa Ryučāna Dreizuos ailenis īskaņotas ari Naba music Dzejis diskā „INFLATIO POESIS” (2008).

Ivars nav daudzraksteituojs i ari niu literaturā nav cīši aktivs.

„Tys, ar kū suocēs Ryučāns deveņdesmitajūs godūs, tys kai jis mieginuoja piļneigi kai muzykants bez notu raudzeit pasceit, kū jis izjiut, pi tam gribiešona tū pasceit beja latgaliski. Te ari atseviška tema par kū tai. Normali cylvāki tai nadareja tymā laikā. Tod tys vyss var saceit ir lobs taids atspīdums nu tūs laiku.”

Vys tik, kai jis pats atzeist, ka kaids pakužynuos, Ivara voi Juoņa rodūšais gors var ari pasamūst. Šūbreid gon vaira interese ir par tulkošonys dorbu, kas ir ari juo oficialais darbs. „Tagadeņ vīnkuorši Ryučānam ruodīs, ka tai kai jis najādz pīsalāguot apstuoklim, lobuok itūšaļt paklusēt, jo tuos emocejis, kai es tūlaik tū dareju, nu tys dūtā šāļtī nav mūdē, pa munam. Koč ari maņ prīca, ka jaunī tū dora.”

2016. godā kūpā ar Sandru Ūdri Juoņs Ryučāns sarakstejs latgalīšu atmūdys darbinīkam Fraņčam Kempam veļteitū romanu „Aizlauztais spaits”, par kū autori sajiemuši latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks”.

Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.