Pērciet „Varoņa” galošas un botes, jo viņas ir stipras un elegantas!
Apavi, skaļruņi, plates, radioaparāti, šokolāde, zobu pasta, sejas krēmi un siļķes – tā ir daļa no reklāmas, kas tika drukāta radiofona programmā starpkaru Latvijā. Reklāma un sludinājumi gan pirms 90 gadiem, gan pagājušā gadsimta nogalē - par to runājam šajā raidījumā.
Reklāmas pirmsākumi radiofonā
Pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā, kad daudzviet pasaulē radio sāka darboties kā tehnoloģiski jauns izklaides un informācijas veids, radioiekārtu ražotāji un tirgotāji galvenokārt reklamēja pašus radio aparātus, lai veicinātu to pārdošanu, piemēram, ASV komerciālās radiostacijas tajā laikā tika uzskatītas par labu ieguldījumu, lai vilinātu pircējus mājsaimniecībās iegādāties radioaparātus.
Pirmā oficiālā reklāma esot izskanējusi Ņujorkā raidstacijā WEAF, kad raidstacijas īpašnieki – Amerikāņu Telefona un telegrāfa kompānija, 1922. gada sākumā piedāvāja uzņēmumiem iespēju parādīties savā radiostacijā apmaiņā pret maksu 50 USD. Pirmais uzņēmums, kas to izmantoja, bija Ņujorkas Kvīnsboro korporācija, kas reklamēja nekustamos īpašumus. Kad un kāda reklāma pirmo reizi ir izskanējusi toreizējā Rīgas radiofonā, nav zināms, jo radiofons tika izveidots kā valsts monopols, kura finansēšanas modelis bija abonentmaksas. Mantojumā ir palikušas Rīgas Radiofona drukātās nedēļas raidījumu programmas, ko abonenti saņēma par velti un tajās arī varam lūkot reklāmas un sludinājumus, kas ataino tā laika tirgzinības vidi gan kulturālā gan sociālā kontekstā.
Stādam jums priekšā mūsu jauno RADIO-APARĀTU Rīgas Radiofona un stiprāko ārzemju staciju uztveršanai. Tas ir brīnuma aparāts ar vienkāršu ārējo izskatu, bet ar ļoti lielu darba spēju. Viņa speciālā šēma dod tam ļoti labu selektivitāti un par stipru skaļruņa uztveršanu galvo PHILIPS- PENTODE 443, kuŗa katra radio draugam pazīstama kā brīnums radiotechnikā.
Šādas reklāmas tika drukātas radio programmā 1930. gadā un vēl vairākus gadus pēc tam, kad jaunais runājošais medijs jau bija pazīstams visā Latvijā – tātad tolaik reklāma neskanēja radio, bet gan presē un mudināja ļaudis iegādāties minētos aprātus, par to arī izvaicāju Latvijas Radio bibliotekāri un arhivāri Sarmu Indzeri.
Tā kā radio tolaik ir jauna un moderna ierīce, tad svarīgi ir šo preci reklamēt kā kārtīgai ģimenei vajadzīgu priekšmetu, kā 2010. gadā savā pētījumā par reklāmu presē starpkaru Latvijā rakstīja tagadējā Latvijas muzeju biedrības pārstāve Anna Balandina.
„…pozicionētas kā labākas dzīves garants, modernās tehniskās ierīces nereti tiek reklamētas, izmantojot tradicionālas vērtības. Piemēram, 1935. gadā “Atpūtā” publicētā radio aparātu veikala Pēteris Bērziņš reklāma attēlo pāri, kurš bauda jaunā radio skanējumu. Reklāmas teksts vēsta: “Labs radio uztvērējs nepieciešams katrā ģimenē”.”
Ko tad tolaik reklamēja iknedēļas drukātajā Radiofona programmā?
„Nost… ar galvas telefona mokām! DAKITRON dod vislētāko skaļruņa uztveršanu bez antenas, bez dārgām anodbaterijām, bez skābes akumulatoriem un palīdz jums un Jūsu viesiem ar dziesmām un dejas mūziku jautri pakavēt laiku.”
"Vislabākā tīrīšanas spēja – tādēļ spīdoši balti zobi un pilnīga nekaitība –vajadzētu Jūs pārliecināt izvēlēties NIVEA zobu pastu. Viņas maigā, brīnišķi aromātiskā garša, ilgstošs svaigums, kuŗu viņa atstāj mutē un zemā cena- 75 santīmi par patiešām lielu tūbu ir tāļākas priekšrocības, kuŗas Jūs vienīgi atrodat NIVEA ZOBU PASTĀ."
Turpinot šķirstīt Radiofona programmu, kas tika laista klajā pagājušā gadsimta 30. gados, redzam, ka tolaik par cigarešu kaitīgumu vēl tik plaši nerunāja un nikotīnu saturoši produkti tik reklamēti katrā izdevumā. Tikpat regulāri katra radio programmas izdevumā tiek reklamēti Askova liķieru fabrikas izstrādājumi. Ar tādu pašu regularitāti katrā Radiofona numurā tiek reklamētas saldumu lielražotāja Gēgingera šokolādes konfektes.
No pašmāju ražotājiem kā ilggadīgs reklāmdevējs ir jāmin Arnolda Sērensena zivju konservi (tagad zinām kā zivju fabriku „Kaija”) – „sudraba siļķes „Vīkends” - atkal pārdošanā. Sargaties no pakaļdarinājumiem!"- tāda neliela reklāma lapas apakšpusē rotāja radiofona un vēlāk „Hallo Latvija” izdevumus.
Līdzās lielu kompāniju reklāmām bagātīgi arī tika publicēti privātsludinājumi, kurus tolaik pieņēma Radiofona abonentu kantoris un kā tiek rakstīts presē - visas sludinājumu aģentūras.
Lēciens uz mūsdienām
Pārlecam pāri kara gadiem un padomju laikiem, kad tāds jēdziens kā reklāma bija aizmirsts un tikai 70. un 80. gados retumis žurnālos vai televīzijā sāka parādīties vārgi asni šai industrijai, un nonākam pagājušā gadsimta 90 gadu pašā sākumā. Radio sāk skanēt pirmais komerciālais raidījums – apsveikumu koncerts „Vienīgi Jums”.
Kā atceras ilggadīga Radio reklāmas daļas redaktore Vaira Ribule, viņu 1989. gadā ziņu dienesta vadītājs Mihails Levins nosūtīja pieredzes apmaiņa uz Minsku, kur jau šāds raidījums skanēja Baltkrievijas galvaspilsētas radio ēterā. Mūsu radio tas skanēja no 1990. Līdz 2005 gadam, cilvēki nāca uz radio kur agrāk pie ieejas atradās sludinājumu pieņemšanas daļa, un tur, iemaksājot naudu, uzrakstīja ko un ar kādiem vārdiem vēlas sveikt, tad studijā Dzintris Kolāts un Sandra Glāzupa piektdienu, sestdienu un svētdienu vakaros lasīja šos apsveikumus un pārraidīja izvēlētas dziesmas.
Vaira Ribule atceras, ka skaņdarbu „Es dziedāšu par tevi, Tēvu zeme” parasti vienā koncertā pieprasīja vismaz seši klausītāji. Protams, dziesma tika atskaņota vienu reizi, bet tika nolasīts, kam un kas un kādiem vārdiem šo muzikālo apsveikumu sūta.
Sākumā radio izskanēja vienīgi sludinājumi, ko ēterā nolasīja diktori. Vaira Ribule min, ka pārsvarā tie bija kultūras pasākumi, informēja par teātru izrādēm un koncertiem, bet līdztekus tam arī sāka parādīties pirmās audio reklāmas, kuru veidošanā roku pielika komponists, skaņu režisors un tagadējais Latvijas Radio mūzikas redaktors Ģirts Bišs.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X